Latviešu buramvārdu digitālais katalogs (Dr. philol. Aigars Lielbārdis)
Par buramvārdu katalogu
Latviešu buramvārdu digitālajā katalogā ir apkopoti Latviešu folkloras krātuves (LFK) buramvārdu (z1) un tautas medicīnas (z2) žanra materiāli. Latviešu folkloras krātuves buramvārdu krājumu veido galvenokārt 20. gs. 20.–30. gados iesūtītie folkloras materiāli (aptuveni 90%), mazāk padomju periodā un pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas iegūtie buramvārdi. Tas skaidrojams ar folkloras materiālu vākšanas akcijām starpkaru periodā, iesaistot skolēnus un studentus no visas Latvijas, kā arī izveidojot plašu vācēju-pierakstītāju tīklu. Padomju periodā buramvārdu iesūtīšana mazinājās, jo buramvārdu kā pagājušo laiku māņticības palieku vākšana un izpēte netika atbalstīta politisko uzstādījumu dēļ.
Buramvārdi un tautas medicīnas materiāli krātuvē ir iesūtīti galvenokārt rokrakstos, t.i. – pierakstīti ar roku. Tās ir gan neliela izmēra buramvārdu grāmatiņas, to noraksti, gan arī folkloras vācēju pierakstītas atsevišķas teksta vienības. Daļa no iesūtītajiem buramvārdiem nonāca 150. kolekcijā, daļa izkaisīta starp skolu un vācēju individuālajām kolekcijām, saglabājot viena iesūtītāja visus materiālus vienkopus.
Latviešu buramvārdu digitālais katalogs ir sākts veidot 2017. gada oktobrī un to līdzfinansē Eiropas Reģionālās attīstības fonds darbības programmas "Izaugsme un nodarbinātība" 1.1.1. specifiskā atbalsta mērķa "Palielināt Latvijas zinātnisko institūciju pētniecisko un inovatīvo kapacitāti un spēju piesaistīt ārējo finansējumu, ieguldot cilvēkresursos un infrastruktūrā" 1.1.1.2. pasākuma "Pēcdoktorantūras pētniecības atbalsts" ietvaros. Pētniecības pieteikuma Nr. 1.1.1.2/VIAA/1/16/217, pieteikuma vienošanās Nr. 1.1.1.2/16/I/001.
Klasifikācija
Klasifikācija ietver dalījumu funkcionālajās grupās, pēc buramvārdu tipiem un ļauj atlasīt buramvārdus pēc kategorijām jeb sīkākām satura, formas un izpildījuma īpatnībām – motīviem, tekstā minētām personām un vietām, noslēguma formulas, burtu virknējumiem u.c.
Funkcionālās grupas, to nosaukumi norāda uz buramvārdu lietojuma mērķi. Piemēram, rozes vārdi – rozes ārstēšanai, asins vārdi – asiņošanas apturēšanai, zobu sāpju vārdi – līdzeklis pret zobu sāpēm, zagļu vārdi – lai piesietu zagli, lūzuma vārdi – lai dziedinātu lūzumus, vīveļu vārdi – lai ārstētu lopiem vīveles, u.c. Šādu dalījumu izmanto gan buramvārdu pētniecībā, gan arī buramvārdu lietotāji, tostarp, vārdotāji un dziednieki savos pierakstos. Katalogā izdalītas vairāk nekā 140 buramvārdu funkcionālās grupas.
Buramvārdu tipi lielā mērā attiecināmi uz saturu, jo katrā tipā apvienoti teksti, kas līdzīgi pēc sižeta. Tipu pamatā ir nelieli vēstījumi jeb historiolas, visbiežāk ar bībeliskiem motīviem, kas bija izplatīti kristietības kultūras ietekmes zemēs, galvenokārt Eiropā un Skandināvijā. Piemēram, Bone to bone jeb Kauliņš pie kauliņa tipā ir teikts, ka kāda dievība dziedinājusi izmežģītu vai lauztu kāju zirgam, pavēlot, lai kauls savienojas ar kaulu, dzīslas ar dzīslām, miesa ar miesu; Flum Jordan jeb Jordānas upes tipam piederīgo tekstu saturā ir minēta ūdens apstāšanās Jordānā, tā arī lai asins apstājas; vai arī – Stans sanguis in te jeb Asins apstāšanās motīvs vēsta par notikumiem, kad Jēzus tika piesists krustā, – viņam asinis no rētām netecēja un arī nesāpēja.
150. kolekcija. Kolekciju veido buramvārdu pieraksti no dažādām Latvijas vietām, kas iesūtīti vai nodoti Latviešu folkloras krātuvē gan 20. gs. 20.–30. gados, gan arī pēc 1991. gada. Galvenokārt tās ir neliela formāta un apjoma grāmatiņas vai to noraksti, tostarp Debesu grāmatas, kā arī atsevišķas buramvārdu formulas, tautas medicīnas receptes un to lietojuma apraksti. Kolekcijā ir vairāk nekā 4700 folkloras vienību.
LFK kartotēka. Buramvārdu funkcionālo grupu kartotēku LFK sāka veidot 1926. gadā. Tās izveidē un kārtošanā iesaistījās arī Kārlis Straubergs. Ar rakstāmmašīnu uz nelielām papīra lapiņām tika pārrakstīta atsevišķi katra buramvārdu teksta vienība; lapiņas sagrupētas pēc to funkcionālā pielietojuma – rozes vārdi, vīveļu vārdi, zobu sāpju vārdi utt. Taču kartotēka netika pabeigta un izveidota pilnībā, jo pēc II pasaules kara, mainoties politiskajām varām, darbs pie tās apstājās un tā arī nekad vairs netika atjaunots. Šobrīd kartotēkā ir vairāk nekā 19 tūkstoši buramvārdu vienību, kas iedalītas 186 funkcionālajās grupās.
Meklēšana un atlase. Buramvārdu atlasi un meklēšanu ir iespējams veikt pēc tekstu saturā minētām vērtībām (motīvi, personas, vietas utt.), tekstu formas (dzeja, dzejproza, tautasdziesma, burtu virknējumi) un tekstu funkcijas (asins vārdi, vīveļu vārdi, rozes vārdi utt.).
Buramvārdu publicējumi. Buramvārdu publicējumi ietver nozīmīgākos latviešu buramvārdu apkopojumus un pētījumus, kas izdoti sākot ar 1881. gadu līdz 1941. gadam. Autori: Fricis Brīvzmnieks (Treilands), Jēkabs Alksnis, Zvaigžņu Andžs, Zeltenietis (Eduards Rudzītis), Edīte Kurca un Kārlis Straubergs.
Kontaktinformācija
Lai uzzinātu vairāk par Latviešu buramvārdu digitālo katalogu vai arī lai iesniegtu buramvārdu, tautas medicīnas vākumus un pierakstus, buramvārdu grāmatiņas vai Debesu grāmatas, lūgums sazināties ar LFK pētnieku Aigaru Lielbārdi (aigars.lielbardis@lulfmi.lv) vai rakstot uz LFK digitālā arhīva garamantas.lv e-pasta adresi: garamantas@lulfmi.lv
Materiālus var iesniegt elektroniski: http://garamantas.lv/lv/iesniedz
Materiālus var iesūtīt pa pastu:
Aigaram Lielbārdim
Latviešu buramvārdu digitālais katalogs
Latviešu folkloras krātuve
Mūkusalas iela 3,
Rīga, LV-1423
Pateicības
Krājuma papildināšana: Aina Blinkena, Ēriks Boķis, Arturs Heniņš, Jadviga Darbiniece, Baiba Krogzeme-Mosgorda, Janīna Kursīte, Rasma Noriņa, Oskars Patjanko, Arno Smiltnieks, Digne Ūdre, Dzintra Vende, Gunta Ventere-Pakalne, Guna Zelmene.