2010. gadā Jānis Streičs Latviešu folkloras krātuves pētniecei Sanitai Reinsonei uzdāvināja kladi ar kāda nezināma cilvēka stāstu ar nosaukumu "Īss dzīves stāsts. Sākts 1944. g. augustā". Par autobiogrāfiskā stāsta autoru nav zināms tikpat kā nekas, vien tik, cik viņš pats par sevi atļaujas pastāstīt stāstā. No teksta var noprast, ka rakstītājs ir jauns puisis, apmēram 20 gadu vecumā. Notikumi sākas 1944. gada augusta beigās Centrālcietumā, tad Salaspils koncentrācijas nometnē, no kurienes pārvests uz Vāciju. Pēc tam nokļuvis atpakaļ Rīgā. Pēdējais datējums ir 1947. gada augusts. Autors vēstījis par savu un citu cilvēku dzīvi koncentrācijas nometnēs un lazaretēs, tuberkulozes slimnīcās un pēckara Rīgā. Rakstīts ar apbrīnojamu centību, pievēršoties vissīkākajām ikdienas un sadzīves niansēm — ēdienam, apģērbam, kukaiņiem, kas nedod miera naktīs, sadzīviskiem strīdiem un citām laikmetu un sabiedrību raksturojošām lietām. Līdztekus tam rakstīts arī par ikdienas režīmu, darbu, sodiem, nāvi, cerībām, izdzīvošanu pēckara gados, aprēķinu, mīlestību utt.

Autobiogrāfiskais stāsts aizņem 104 lappuses, rūpīgi un taupīgi pierakstītas no vienas klades malas līdz otrai. Autobiogrāfiskais rakstījums sākas kā vēstule mātei no Centrālcietuma. Autors rakstīšanu pamato: "Esmu nolēmis savu dzīvi uzmest no tā laika, kopš mēs ar Tevi esam šķīrušies. Vai tas ir labi vai slikti, nezinu, tak domāju, ka man būs vieglāk, ja savus pārdzīvojumus uzmetīšu uz papīra." Tomēr uzrakstītais krietni pārsniedz vēstules formātu. Jau 10. lappusē parādās pirmā nodaļa "Ceļā uz Vāciju". Un arī turpmākais vēstījums sadalīts nodaļās. Sadalījums nodaļās ir ievērots, dalot šo rakstījumu vienībās.

Sagatavoja: Sanita Reinsone