Astrīda Tobe savu ceļojumu dienasgrāmatu rakstījusi periodiski laika posmā no 1999. gada līdz 2009. gadam, apceļojot Latviju kopā ar ģimeni.

Ceļotāji vairākos braucienos plaši iepazinuši:

• Kurzemi (Īvande, Alsunga, Jūrkalnes stāvkrasti, Saka, Pāvilosta, Kapsēdes dižakmens, Rolava, Grobiņa, Liepāja, Nīca, Ķupu kāpa, Papes ezers, Rucava, Bārta, Priekule, Embūte, Brocēni, Remtes muiža, Zvārdes poligons, Saldus, Skrunda, Kalvene, Aizpute, Valtaiķi, Apriķi, Gudenieki, Abavas ieleja, Kuldīga, Pelči, Laidi, Riežupes smilšu alas, Sabile, Pedvāle, Ugāle, Pope, Ventspils, Irbene, Miķeļtornis, Mazirbe, Slītere, Pitrags, Kolkas rags, Roja, Kaltene, Kandava, Talsi, Valdemārpils, Nogale, Iģene, Valpene, Saustere, Dundaga, Jaunpils, Tume, Kaive, Tukums, Šlokenbeka, Durbe);
• Rīgas un no tās netālu esošās teritorijas (Daugavgrīvas cietoksnis, Nordeķi, Dzegužkalns, Āgenskalns, Jūrmala, Maskavas priekšpilsēta, Ķīpsala, Grīziņkalns, Ķemeri);
• Zemgali (Bēne, Auce, Vecauce, Vītiņi, Lielauce, Ukri, Bukaiši, Augstkalne, Tērvete, Ķipi, Eleja, Naudīte, Jelgava, Bauska, Mežpils), Laatgali (Aglona, Jaunaglona, Andrupene, Dagda, Krāslava, Piedruja, Indrica, Naujene, Slutiški, Daugavpils, Pilskalne, Ilūkste, Višķi, Nīcgale, Līvāni, Viļāni, Lūznava, Bērzgale, Rogovka, Kolnasāta, Ludza, Cibla, Malnava, Salnava, Rugāji);
• Daugavas ceļu un Vidzemi (Nereta, Aknīste, Gārsene, Asare, Viesīte, Vārnava, Sunākste, Jēkabpils, Krustpils, Koknese, Klintaine, Ogre, Doles sala, Ikšķile, Lielie Kangaru kalni, Lielvārde, Aizkraukle, Skrīveri, Viļaka, Smiltene, Lizums, Velēna, Beļava, Stāmeriena, Litene, Gulbene, Zeltiņi, Alūksne, Ape, Veclaicene, Mēri, Palsmane, Aumeisteri, Zvārtava, Gaujiena, Vijciems, Valka, Ērģeme, Seda, Strenči).

Rakstītajā atspoguļots apskatīto objektu stāvoklis, fiksēti vēsturiskie fakti, aprakstītas ceļotāju izjūtas un attieksmes, kā arī pierakstītas sadzīviskas epizodes un interesanti atgadījumi.

Papildus Astrīdas vērojumiem, katru ceļojumu dienasgrāmatas lapaspusi rotā nelieli, krāsaini, tematiski apskatāmajam veltīti zīmējumi. Visi apskates objekti tekstā izcelti ar iekrāsojumu, ļaujot lasītājam viegli orientēties ceļojumu galvenajos galapunktos. Materiāls papildināts arī ar fotogrāfijās iemūžinātiem mirkļiem.

Dokumentētas tiek arī satikšanās ar stopētājiem un makšķerniekiem, kuri dalījušies ar ieteikumiem un norādēm, kā labāk atrast nepieejamākos apskates objektus, un atklājuši vēsturiskus faktus, kā arī nostāstus par ceļotājiem interesējošo. Līdzās vērojumiem par apceļotajām vietām atrodamas piezīmes par autostāvvietu, viesnīcas numurs un kafejnīcu apmeklējumu izmaksām. Tāpat Astrīda fiksējusi to, kas iepazīto pilsētu vai ciemu atšķir no pārējās Latvijas, kas redzētajā atšķiras no ierastā, dzīvojot Siguldā, sākot ar apstādījumiem un veikaliņiem un beidzot ar cilvēku uzvedību un iepriekš neredzētām dzīvām radībām.

Materiāls sniedz priekšstatu un zināšanas gan par tiem apskates objektiem, kas nereti izpelnījušies ceļotāju interesi un ir labi zināmi Latvijas kultūrtelpā, gan tādiem, kas ir retāk pazīstami un atrodami ar grūtībām, lasītāju iepazīstinot arī ar interesantiem vērojumiem kā šajā piemērā, kurā Astrīda raksturojusi kādu Talsu ēku Lielajā ielā: “Interesants skats - krievu laikā būvētā veikalā - iekšā no bērza baļķīšiem būvēta būdiņa ar logiem un niedru jumtu. Iekšā strādā pulksteņmeistars. Liels kontrasts un savdabīgs risinājums.”

Astrīdas rakstītajā līdzās vēsturiskiem faktiem labi iekārtojušies arī dažādi ceļā dzirdēti nostāsti un teikas par apskates vietām, piemēram "Māras kambariem": “[..]braucam tālāk - uz "Māras kambariem" daudz mazas aliņas rindā un Māras avotiņš. Runā, naktīs šeit nāras dejojot, tikai tām nedrīkst tuvoties, jo tad paliekot mēms”, vai Jaunpils velnu: “Pils celta 1301. gadā un saglabājusi savu sākotnējo izskatu. Augšā pie notekcaurules saglabājies velna tēls, kas lietus laikā kaucis, atdarinot vemšanu, jo barons gribējis atradināt brāli no dzeršanas.”