Neilgi pēc Autobiogrāfiju krājuma atklāšanas Rūta nedēļas garumā dokumentējusi un vēlāk krājumam iesniegusi arī savu ikdienas domu un gaitu ģeogrāfiju. Sākotnēji dienasgrāmatas ieraksti publicēti Rūtas “Facebook” profilā: “2018. gada 9. jūnijs. Garamantas akcijas iespaidā esmu nolēmusi provēt, kā ir rakstīt dienasgrāmatu nedēļu no vietas. Jāatzīstas, ka [vīra] Guntara prombūtne 9 dienas ir tikpat liels iedvesmas avots.” Savukārt pēdējais dienasgrāmatas ieraksts ir tapis nedaudz vēlāk – 2018. gada jūlijā. Tas ir veltīts Rūtas emocijām, kas piedzīvotas, esot Dziesmu svētku dalībnieces statusā. Rūta savu ikdienu ir dokumentējusi koncentrētā formā, spējot dažos teikumos ietvert gan būtiskākos tās dienas notikumus, gan pārdomas, kas sniedzas daudz plašāk par indivīda subjektīvo pasaules izjūtu.

Dienasgrāmatas ieraksti atklāj jaunās sievietes pārdomas par vīra militāro karjeru, sociālajām un politiskajām pārmaiņām Latvijas sabiedrībā, dinamisko ikdienu Pārdaugavā ar dēlu Miķeli, centieniem balansēt savu dzīvi starp rūpēm par mazu bērnu, personiskajām un profesionālajām interesēm.

Sekojot Rūtai pa pēdām, iespējams Skanstes rajonu ieraudzīt kā mazdārziņos ieaugušu, urbānās vides maz–skartu rajonu, paviesoties muzejā, kafejnīcās, veikalā, bankā, tirgū, Rīgas parkos un citur.

Tāpat ne mazāk dinamiska ir arī Rūtas jūtu pasaule, kas tekstā atspoguļota caur ilgām pēc vīra klātbūtnes, veldzējošas mijiedarbības ar draugiem un radiniekiem, mazā Miķeļa jaunapgūtajām prasmēm un garastāvokļa svārstībām, savu spēju apzināšanos un lepnumu par ikdienas izaicinājumu pārvarēšanu, kuriem līdzās Rūtas reflektējošo uzmanību izpelnās arī plašai sabiedrības politiski/sabiedriski un kultūrā aktuāli notikumi.

Rūtas dienasgrāmatas ierakstu publicēšana tiešsaistē ļāvusi rakstītājai gūt arī atgriezenisko saikni un emocionālo atbalstu, īpaši publicējot ierakstus, kuros nav izlasāms tikai priekpilns vēstījums.

Savu pieredzi pēc nedēļas dokumentēšanas Rūta rezumē ar vārdiem: “Neticami, bet nedēļa jau ir apkārt. Jāatzīstas, ja nebūtu pati sev apsolījusi šo dienasgrāmatas projektu realizēt līdz galam, padotos jau pēc trešās dienas. Bet jāsaka paldies visiem, kas sekoja manai ikdienai līdzi. Tas palīdzēja šo nedēļu pievarēt un novērtēt citām acīm.”