Viens no pirmajiem publicētajiem latviešu tautasdziesmu, romanču un ziņģu krājumiem ("Pirmais latviešu epigrammu krājums" izdots 1807. vai 1808. gadā). Krājumus daļēji savācis, iesūtījumus apkopojis un izdevis Rūjienas mācītājs G. Bergmanis. Tajā iekļauti 248 teksti un 3 mīklas latviešu valodā. Krājuma ievadā norādīts, ka papildus dziesmām no Rūjienas tekstus iesūtījuši F.D. Vārs, Palsmanes mācītājs; Rats fon Kesslers Rencēnos; mācītāji K. Harders Rubenē un K. J. Šrēders Limbažos, kā arī revizors K. L. Eutners (vai Eitners) Dikļos. Tomēr ir pamats domāt, ka K. L. Eutnera vietā materiālus savācis Diklu mācītājs J.W. Zīlmanis, bet R. fon Kesslera vietā – Burtnieku mācītājs Guleke.

Krājuma ievadvārdu autors G. Bergmanis. Izdevums tapis folklorista, balāžu pētnieka R. Džeimisona ierosināts.

Ievadā sniegti igauņu un lietuviešu precību dziesmu paraugi, tā mēģinot rādīt motīvu starptautiskumu un klaimiņu tautu folkloras līdzības. Krājumā, salīdzinot ar "Pirmo latviešu gudrību krājumu" izteikti vairāk tekstu, kas garāki par 4 rindām, ko varētu skaidrot ar skotu balāžu pētnieka R. Džeimisona ietekmi (t.i. interesi par balādēm). Par to vedina domāt versiju daudzums, ko G. Bergmanis arī atzīmējis, tā paliecinot, ka tās iekļautas apzināti.

R. Džeimisons krājumu uzdāvinājis skotu folkloristam seram Valteram Skotam.
1835. gadā izdevumā "Foreign Quarterly Review" 8. sējumā ievietots raksts par G. Bergmaņa izdotajiem tautasdziesmu krājumiem.

Par krājumu digitalizāciju Latviešu folkloras krātuve pateicas Latvijas Universitātes Akadēmiskajai bibliotēkai, kur glabājas grāmatu oriģināli.