Sarmīte Ozoliņa 2022.-2023. gadā Latviešu folkloras krātuvei ir iesniegusi 261 folkloras vienību: ticējumus, buramvārdus un dziesmas.

1.-71. vienību ir pierakstījis Staņislavs Leščinskis. Visas Leščinska pierakstītās vienības ir praktiskas dabas ticējumi, no kuriem liela daļa ir saistīti ar koku un tā apstrādi, izmantošanu, piemēram, par koku ciršanu: "Ja ozolus cērt ziemeļu vēja laikā, tos ķirmji neēd" (LFK 2256, 4), par zaru slotām: "Ja slaukāmās slotas sien, kamēr bērzi nav izplaukuši, tās ir izturīgas" (LFK 2256, 22), par ēku celšanu: "Ja ēku ceļ jaunā mēnesī, tajā iemetas kukaiņi, pūst koki" (LFK 2256, 30). Skatāmi arī atsevišķi ticējumi par ārstniecību (tai skaitā dzīvnieku), brandavīnu, dažādām svinamām dienām, kā Teņa diena, Zaļā ceturtdiena. Leščinska folkloras vākumu Sarmīte Ozoliņa ir ieguvusi Latgalē no kāda vecu lietu tirgotāja.

72.-164. vienību ir pierakstījis krustpilietis Nikolajs Balodis, sākot ar 1910. gada 20. februāri. Nikolaja Baloža grāmatiņa iesākas ar nelielu viņa dzīves aprakstu. Viņš raksta: "Kas šo grāmatu pie sevis tur jeb iekš savās mājas, tur skādes neredzēsiet" (LFK 2256, 72). Balodis pierakstījis dažādus buramvārdus: rozes vārdus, uguns vārdus, trūkuma vārdus, liesas vārdus, asins vārdus, lopu vārdus, mandeles vārdus, vaļā laižamos vārdus un daudzus citus. Pēdējās lappusēs ir pierakstīti svara un laukuma mēri. Buramvārdu grāmatiņu saglabājusi mazmeita Dace Barkovska.

165.-261. vienība - dziesmu burtnīciņa, kuru Sarmītes Ozoliņas novadpētniecības kolekcijai dāvinājusi krustpiliete Aīda Ošiņa, kura visu mūžu dzīvojusi Krustpils novada Lukapickās. Bijusi dziedātāja, godu saimniece un tautas gara mantu glabātāja. Burtnīciņā norādītais dziesmu pierakstīšanas laiks ir 1940. gada 14. februāris, pierakstītāja - "Es pate".