Katrīnes Butenieces (1884–?) dienasgrāmatā, kas nonākusi LFK Autobiogrāfiju krājumā, ir 365 lappuses. Tā rakstīta no 1904. gada 26. oktobra līdz 1924. gada 2. jūlijam. Ir posmi, kad rakstīts bieži, ir klusuma periodi pat vairāku gadu garumā.

Iesniegtā manuskripta pirmā lappuse numurēta ar skaitli 33, savukārt pēdējā – vēstījums pārtrūkst pusvārdā. Tas norāda, ka šī ir tikai daļa no dienasgrāmatas. Saņemot manuskriptu Autobiogrāfiju krājumā, autores vārds nebija zināms. Taču, iepazīstoties ar tās saturu, ātri vien pati autore atklāj savu vārdu – Katrīne Buteniece (Buttenieks), dzimusi Nīcā 1884. gada 26. novembrī (pēc jaunā stila 9. decembrī). Tātad dienasgrāmatu Katrīne rakstījusi no 20 līdz 40 gadu vecumam. 

Dienasgrāmatas sākums vēstī par laiku, kad autore atrodas Liepājā, bet jau no 1907. gada Katrīne dodas uz Sibīriju, Irkutsku, kur turīgu uzņēmēju ģimenēs audzina bērnus kā guvernante. 10 gadu laikā viņa dzīvo arī citās pilsētās – Harbinā, Vladivostokā, Verņeudinskā (tagad – Ulanude), dodas arī braucienā uz Japānu. Dienasgrāmatā ir plaši un tēlaini šo braucienu un pilsētu apraksti, vietējo paražu attēlojumi. 

Liela daļa dienasgrāmatas ierakstu vēsta par Katrīnes dzīvi viņas darba devēju ģimenēs, par vīriešu uzmanības apliecinājumiem un atklāj tā laika noskaņu. Beigu daļā ir pārdomas par sievietes vietu sabiedrībā. Šajā laikā viņa neklātienē mācās un pabeidz Irkutskas ģimnāziju. 

Sevišķi spilgtas un vērtīgas ir autores liecības par nozīmīgiem pasaules mēroga notikumiem – vienā teikumā raksturoti 1905. gada notikumi Liepājā, arī soda ekspedīcijas ierašanās, pēc tam jau kara sākums Irkutskā 1914. gadā, vēlāk – 1917. gada februāra revolūcijas pārmaiņas, un īpaši spilgti ir apraksti par lielinieku-boļševiku cīņu par varu, viņu zvērības, nogalinot un aplaupot turīgu ļaužu ģimenes. 

Autore iesaistās latviešu sabiedriskajā dzīvē, darbojas latviešu draudzes dibināšanā, kas pakļauta Rīgas konsistorijai. Nodibinoties padomju valdībai, Katrīne kopā ar citiem latviešiem tiek arestēta, jo bijusi Irkutskas nacionālās padomes valdes locekle. Arestus veic latvieši, kas tajā laikā jau ir čekas dienestā. Lai izrautu biedrus no cietuma, tiek rakstītas telegrammas uz Maskavu Revolucionārajai komitejai. Šo telegramu kopijas ir iekļautas dienasgrāmatā.

Lielu daļu savu draugu autore nesauc vārdā, bet izmanto iesauktas, tāpēc no dienasgrāmatas vien ir grūti pateikt, kas ir šie pieminētie cilvēki. Taču dienasgrāmatā minēti arī cilvēki, kuru identitātes varētu būt atšifrējamas. 

Ārpus dienasgrāmatas paliek ziņas, ka Katrīne kā ķīlniece tiek atsūtīta uz Latviju. Darbojusies Kurzemes sieviešu apvienības valdē Liepājā. Bijusi latviešu evanģēliskās brāļu draudzes biedre, drēbnieču un šuvēju trūcīgo palīdzības biedrības "Glāsts" revīzijas komisijas priekšsēde, Rēriha muzeju draugu biedrības biedre, Latvijas sieviešu biedrības dibinātāja un sekretāre, kā arī laikraksta "Sievietes Balss" atbildīgā redaktore.

Manuskriptu atšifrēja: Juris Zariņš

Aprakstu sagatavoja: Juris Zariņš

Avoti: Latvijas vadošie darbinieki. Latvju kultūrvēsturiskā apgāde, 1935, 97. lpp.