LFK [17] ir viena no apjomīgākajām folkloras pierakstu kolekcijām, ko glabā Latviešu folkloras krātuve. Tā saņemta no Rīgas pilsētas 2. vidusskolas (ģimnāzijas), kur folkloriste, Latviešu folkloras krātuves izveidotāja un pirmā vadītāja Anna Bērzkalne (1891–1956) ilgus gadus bijusi latviešu valodas un literatūras skolotāja. Vākumu veido 31 311 vienību, un lielākā daļa – 31 274 folkloras teksti – pierakstīta līdz 1944. gadam pēc skolotājas Annas Bērzkalnes pamudinājuma.

No vecākiem, vecvecākiem un citiem pieaugušajiem dzirdētā folklora, īpatnējā leksika, novērotās sadzīves paražas u. tml. skolēniem bija jāpieraksta (jāatsauc atmiņā) gan klasē, gan ārpus skolas. Materiālos, kas tapuši kā mājasdarbi vasaras vai ziemas brīvdienās, atrodami pat vairāki simti folkloras vienību un arī lielāka žanru dažādība (pierakstīts viena teicēja raksturīgais repertuārs), savukārt klasē uzmanība pievērsta kādam atsevišķam žanram (mīklām, sakāmvārdiem) vai tautas tradīciju laukam (kāzu ieražas, tautas ārstniecība). Sistemātiski skolēnu vāktās folkloras pieraksti veikti no 1922./23. mācību gada. Rīgas 2. ģimnāzijā, īpaši vecākajās klasēs, mācījās ne tikai rīdzinieki, bet arī skolēni no tuvākas un tālākas apkārtnes, tāpēc folkloras teksti, kā liecina atzīmes pierakstos, dzirdēti visos Latvijas novados. Pakāpeniski pilnveidotas t. s. pases ziņas jeb informācija par to, kur un no kā dziesma, mīkla, pasaka utt. dzirdēta. Skolēnu sniegto informāciju nereti papildina skolotājas piezīmes. Tādējādi Anna Bērzkalne ne tikai teorētiski, bet arī praksē iepazīstinājusi ģimnāzistus ar folkloru vākšanas darbu.

Pierakstītāju vidū daudz Latvijas kultūras vēsturē vēlāk nozīmīgu personu (piemēram: valodniece Daina Zemzare (Auniņa), dzejniece Mudīte Austriņa, vēsturnieks un rakstnieks Uldis Ģērmanis). Latviešu folklorā labi ievadītās Annas Bērzkalnes skolnieces Alma Medne un Velta Rezovska vēlāk kļūst par krātuves darbiniecēm.

Sagatavoja: Rita Treija