Plašu Mēdzūlas folkloras vākumu 1926. gadā uzrakstījis students Kārlis Kirils Zariņš (1902.11.12.–1944.08.21). K. Zariņa vākumu veido deviņas burtnīcas. Tajās uzrakstītas dzimto "Linūžu" un tuvākās apkārtnes māju iemītnieku teiktās dziesmas un ziņģes. "Linūžos" nozīmīgākā teicēja ir bijusi ap 50 gadus vecā Anna Mūrniece, vairākas tautasdziesmas devuši viņas vecāki – ap 90 gadus vecā māte Ilze Mūrniece un ap 80 gadus vecais tēvs Jānis Mūrnieks, arī ap 40 gadus vecā Ieva Mūrniece, kas dzimusi Jaunpils pagastā, ap 75 gadus vecā teicēja Anna Migla (Miglis) un 68 gadus vecā Ede Zariņa. Tautasdziesmas un ziņģes Mēdzūlas "Ķirķēnos" teikusi ap 80 gadus vecā Maija Namniece, ap 80 gadus vecā Anna Puķīte Mēdzūlas "Piparos", ap 50 gadus vecais Jēkabs Kurzemnieks, saukts par Ķīķi, Mēdzūlas "Ūdros", pusklaidonis (K. Zariņa raksturojums) Pēteris Rozenbergs, ap 50 gadus vecais Jānis Dāvis Mēdzūlas "Zapā", ap 100 gadus vecais Jānis Zariņš tautasdziesmas skaitījis padziedādams, ap 70 gadus vecais Pēteris Puķītis, ap 35 gadus vecais zemkopis Jānis Zariņš Pāvītes pagastā, ap 50 gadus vecais Jēkabs Dāvīds Mēdzūlas "Biedrēs", Valentīna Kurzemniece, ap 50 gadus vecais kurpnieks Jēkabs Plēģers Mēdzūlas "Stagarkalnā", kāda čigāniete, Otīlija Dāvīds Mēdzūlas "Piparos", pierakstīta paglupā (K. Zariņa raksturojums) Mellā Andža dziesma, ap 35 gadus vecais Pēteris Rožlejs. 8. burtnīcā pierakstītas Mēdzūlas miesta galā pazīstamas vairākas tradicionālās līgotnes. 9. burtnīcā pierakstīti vairāki teicēji Rīgā, kas ir ienācēji no laukiem (ap 48 gadus veca Marija Vītole no Madlienas, ap 60 gadus vecā Pureniete no Kurzemes), pierakstīti izteicieni, rotaļteicieni, mīklas, anekdotes, sapņu izskaidrojumi u.c. folkloras materiāli. Vairāki teicēji tautasdziesmas un ziņģes teikuši kopā vai pamīšus, atradušies blakus, tuvumā, viens otram palīdzējuši atcerēties, dažkārt apdziedāti māju saimnieki, vairāki teicēji dziesmas dziedājuši.

Zariņš ir dzimis Mēdzūlas pagasta "Linūžos". 1922. gadā beidzis Biržu vidusskolu Madonā. 1932. gadā beidzis Latvijas Universitātes Filoloģijas un filosofijas fakultātes filoloģijas nodaļu. (LVVA, fonds 7427, apr. 1, lieta 5899.) Strādājis par skolotāju Valmieras Valsts ģimnāzijā (1928-1932), Pļaviņu pilsētas ģimnāzijā (1933-1935), kur mācījis latviešu valodu, un Rīgas Valsts tehnikumā (1935-1944). (LVVA, 1632. fonda 1. apraksta, 24233. lieta). Miris no vācu aviācijas uzlidojuma laikā gūtajiem ievainojumiem. Apglabāts Madonas novada, Bērzaunes pagasta "Skaldas Brutēnos". Kapa vieta saglabājusies.

Kārlis Zariņs ir publicējis dzejoļus ar pseidonīmu Kārlis Klūga.

Sagatavojis Gatis Ozoliņš