Annas Bērzkalnes folkloras vākums (Viesienā u. c.)

Folkloristes, Latviešu folkloras krātuves izveidotājas un pirmās vadītājas Annas Bērzkalnes (1891–1956) kolekcijā LFK [49] pavisam 3041 vienība: folkloras materiāli Annas Bērzkalnes rokrakstā un mašīnraksta noraksti (galvenokārt no Viesienas), kā arī citu vācēju folkloras pieraksti un preses ekscerpti. Kolekcija datējama ar laika periodu no 1918. līdz 1972. gadam (pirmie pieraksti tapuši Kazaņā, Krievijā, kur uzturējās daļa Pirmā pasaules kara latviešu bēgļu; atsevišķi materiāli iesniegti jau pēc folkloristes nāves). Vākums ir žanriski daudzveidīgs: tautasdziesmas, teikas, pasakas, sakāmvārdi, mīklas, ticējumi, paražas, skaitāmpanti, albumu panti, īpatni vārdi, kāda ķēdes vēstule jeb “Laimes ķēde” (LFK 49, 1532), autoritārā režīma un nacistiskās okupācijas laikā dzirdētās politiskās anekdotes, nostāsti (LFK 49, 225–233; 1533–1537), krievu častuškas (LFK 49, 1538–1691; 1715–1744) u. c.

Galvenā Annas Bērzkalnes teicēja ir māte Ede Bērzkalne (dz. Reinsone, 1862 Vējava –1951 Viesienas Čiglas). No viņas pierakstīts vairāk nekā 1000 tautasdziesmu tekstu. Otro pasaules karu Anna Bērzkalne pārlaida mātes mājās Viesienas Čiglās, 1944./1945. gadā pierakstīdama savas mātes tautasdziesmas (lielākoties četrrindes), tām secīgi uzrādot līdzīgo “Latvju dainu” pamattekstu un variantu numurus (LFK 49, 507–1478; 1745–1746). Tādējādi Anna Bērzkalne varējusi konstatēt, kuras “Latvju dainu” publicējumā iekļautās tautasdziesmas ir arī Edes Bērzkalnes repertuārā. LFK [49] sniedz liecības par tautas tradīcijām Bērzkalnu ģimenē, dzimtas vēsturi, kā arī norisēm Madonas apriņķa Vējavā un Viesienā. Daudz materiālu kolekcijai 1942./1943. gadā pievienojis Viesienas Baidiņu māju saimnieks Jānis Spruksts (1864–1944).

Starp Annas Bērzkalnes teicējiem un folkloras pierakstītājiem ir kaimiņi, māsa Marija Bērzkalne (1896–1982), skolotāja Cesvainē, tāpat citi ikdienā sastapti cilvēki – Rīgas 2. vidusskolas (ģimnāzijas) skolotāji, senatnes pētnieks (un kādu laiku arī Latviešu folkloras krātuves darbinieks) Ernests Brastiņš, bibliofils Jānis Misiņš, docents Jānis Niedre, akadēmiķis Roberts Pelše.

Daļu vākuma veido Annas Bērzkalnes vadītā folkloras pulciņa materiāli (LFK 49, 1833–3017) – pulciņa dalībnieku, Rīgas 2. vidusskolas skolēnu, uz atmiņas pamata pierakstītie folkloras teksti un piezīmes par folkloras dzirdēšanas situācijām.

Kolekcijā iekļauts arī Annas Bērzkalnes pētījums krievu valodā “Par dažu latviešu tautasdziesmu izcelsmi” (LFK 49, 3027; 16 lp.), kas izstrādāts pēc Otrā pasaules kara.

LFK [49] atsevišķā aploksnē sakārtoti dziesmas “Spēlēju, dancoju visu cauru nakti” variantu noraksti. Tos no dažādiem Latviešu folkloras krātuves fondiem Anna Bērzkalne 1929. gadā atlasījusi un apkopojusi pēc igauņu valodnieka Paula Aristes ( Paul Ariste, 1905–1990) lūguma (sk.: LUAB R A. Bērzkalnes f. 4., 65.–66.).

Sagatavoja: Rita Treija