Bruno Riekstiņa (1906–1989) vākums [72] ir viens no lielākajiem (18894 vienību) vienas personas sakrātajiem krājumiem LFK, kas iesūtīts 89 reizēs laikā no 1926. g. 11.I – 1932. g. 20. XI. Folkloras vākšanā Bruno ir čaklākais no brāļiem Riekstiņiem. Cesvaines rakstvedim Pidriķim Riekstiņam (1863–1923) bijuši trīs dēli un viena meita Hilma Marija Magdalēna, kas precējusies ar Verneru Actiņu. Vecākais dēls Uģis Hugo (1904–1998 Čikāgā) arheologs, Pieminekļu valdes sekretārs savā vākumā [55] pierakstījis 475 vienības; jaunākais dēls Jānis Alberts (1908–1964) mikrobiologs, zinātņu kandidāts, LLA mācību spēks savā krājumā [479] ieguvis 2578 folkloras vienību. Vidējam dēlam Bruno Andrejam laikam vienīgajam nav bijusi augstākā izglītība, bet kādu periodu folkloras vākšana viņam bijis maizes darbs. Pēc kara viņš līdz 1967. gadam strādājis Rīgas 43. pamatskolā par saimniecības pārzini. Arī V. Actiņam ir savs krājums [713], ko iesniedzis LFK Bruno Riekstiņš. Šajos krājumos ir vienādi teicēji un dažkārt arī vienādi rokraksti, jo brāļi viens otram ir izpalīdzējuši pie pārrakstīšanas.

Puse no visa vākuma ir tautasdziesmas, tās pierakstītas no mātes Karlīnes Riekstiņas Cesvaines Lejas Paukšos (arī Pauškos), vecmāmiņas Edes Īvānes, vairāki labi teicēji bijuši Kazzemnieku mājās. Lejasstrados Anna Avotiņa (pateikusi 588 dz.), Patkules Ievbuļās Anna Ķirsone (211 dz.), Virānes Diļaukās Emīlija Driķe (201 dz.). Bruno apmeklējis vairākus nespējnieku namus, kur tās lielākās dziedātājas: Ede Raudupe (639 dz.), Made Zaļkalne (288 dz.), Anna Piekalne (393 dz.) Sarkaņos; Līze Kalniņa (205 dz.) no Lejasciema Stāmerienā; Margriete Kažmēre (509 dz.) Cesvainē. Pie teicējiem viņš ieradies vairākkārt, dažkārt ziņas par vecumu nav sakritušas, tautasdziesmās ir pārklausīšanās vai neizpratnes kļūdas, rokraksts brīžiem ļoti sasteigts.

LFK ir uzticējusies Bruno Riekstiņam, vienmēr atlīdzinājusi par darbu un pat nosūtījusi veikt speciālus uzdevumus. Suitos viņu gaidījuši veselu gadu, kamēr viņš dienējis Alūksnē 7. Siguldas kājnieku pulka štābā. Alsungā vajadzējis pārskatīt un pārrakstīt skolotāja Jāņa Miklāviča-Pūpola krājumu, kas gan bijis jau 1924. gadā iesniegts Barona biedrībai [Bb 24] īpašā sakārtojumā. Riekstiņš Alsungā ieguvis vairāk nekā 3000 folkloras variantu no pieciem teicējiem, un ne tikai dziesmas, bet dažādus žanrus, arī teikas, sakāmvārdus, rotaļas, ticējumus u.c. Nav zināms vai izcilo suitu teicēju Mārgrietas Dūdiņas un Mārgrietas Kaninieces repertuārs ticis pierakstīts atkārtoti.

Literatūra:

Putniņa, Baiba. Folkloras autentiskuma problēma un Bruno Riekstiņa manuskripti. Latvijas ZA Vēstis 1991. Nr. 4., 24–33.

Sagatavoja: Māra Vīksna

Kolekcija digitalizēta ar Vidzemes plānošanas reģiona atbalstu.