Latgales kultūras vēsturē zināmo brāļu Aleksandra un Antona Ārmaņu folkloras kolekcija LFK [263] ierindojama starp vērtīgākajām latgaliešu folkloras kolekcijām. Tajā reģistrētās folkloras vienības pārstāv teju visus žanrus (tautasdziesmas, pasakas, teikas, nostāsti, ticējumi u.c.). Kolekcija tapusi no 1926. līdz 1929. gadam un iesniegta Latviešu folkloras krātuvei, kas dibināta vien dažus gadus agrāk –1924. gadā. Folkloras vākšanas gaitā Ārmaņi aptaujājuši vairāk nekā 30 teicējus. Lielākā daļa no tiem nāk no Ārmaņu dzimtās puses – Rēzeknes novada Nautrēnu (tobrīd – Zaļmuižas) pagasta Pintāniem un to tuvākās apkaimes – Kristiņku un Saukavīšu ciemiem un Laigolas muižas, lai gan daļa teicēju apmeklēta arī apkārtējos Strūžānu un Bērzpils pagastos. Folklora teju fonētiskā transkripcijā pierakstīta Ārmaņu dzimtajā Nautrēnu izloksnē, tādējādi šis vākums ir ne tikai nozīmīgs latgaliešu nemateriālā kultūras mantojuma, bet arī Nautrēnu izloksnes izziņas avots.

Folkloras vākšanas sākuma posmā brāļi Ārmaņi pierakstīja galvenokārt tautasdziesmas – iespējams, sekojot jaundibinātās Latviešu folkloras krātuves aicinājumam iesūtīt tautasdziesmas no tā saucamajiem “mēmajiem pagastiem” jeb tām Latvijas vietām, no kurām Krišjāņa Barona sakārtotajās “Latvju dainās” nebija iekļauta neviena dziesma. Tomēr turpmākajos gados vairāk vāktas Nautrēnu pagasta teikas, pasakas, ticējumi un detalizēti dažādu paražu apraksti. Šī materiāla vērtību vairo Ārmaņu profesionālā pieeja, iztaujājot teicējus – nereti sarunās ar teicējiem ierosināta kāda konkrēta tēma, pierakstot visu, kas par šo tēmu zināms. Kolekcija sniedz detalizētu pārskatu par Nautrēnu pagasta iedzīvotāju dzīvi, darbu, ieražām un ticējumiem 20. gadsimta 20. gados.

Kolekcijas teksti un metadati apstrādāti ar AS "Latvijas Valsts meži" un Valsts kultūrkapitāla fonda "Latgales kultūras programmas 2022" atbalstu projektā "Latgaliešu folkloras materiāli Latviešu folkloras krātuves digitālajā arhīvā garamantas.lv".