Rīgas pilsētas 6. pamatskolas pašdarbības pulciņa kolekciju veido skolēnu pierakstītie folkloras materiāli. Šis garamantu krājums ir sava laika interešu izglītības liecība. Kolekcija tapusi laikā no 1927. gada līdz 1935. gadam, skolēniem no mācībām brīvajā laikā apzinot un izvaicājot savas apkaimes teicējus un viņu repertuāru – vecākus, vecvecākus, citus tuviniekus, kaimiņus, paziņas. Folklora pierakstīta lielākoties Rīgā (tostarp Strazdumuižā, Juglas stacijā un Juglas bērnu patversmē) un tuvākajā apkārtnē – Ādažos, Baldonē, Dreiliņos, Meņģelē, Vidrižos.

Skola atradās Rīgā, Brīvības gatvē 162, 1937. gadā tā pārdēvēta par Rīgas pilsētas Juglas pamatskolu. Galvenais nopelns kolekcijas izveidē ir pedagogam, literātam un teologam Bernhardam Kasaram (1905–1981). Līdztekus studijām Rīgas Skolotāju institūtā un Latvijas Universitātes Teoloģijas fakultātē viņš bijis Rīgas pilsētas 6. (Juglas) pamatskolas ticības mācības un ētikas skolotājs, kora izveidotājs un vadītājs, vēlāk arī skolas pārzinis. Skolotāja Kasara vadītā Rīgas pilsētas 6. pamatskolas pašdarbības pulciņa dalībnieki – kolekcijas veidotāji – bijuši 3.–6. klases skolēni (ap 12–15 g. v.): Voldemārs Ābols, Jānis Golmeistars, Ansis Grotiņš, Vilis Kalniņš, Irma Lazdiņa, Arvīds Liberts, Vilma Nollendorfa, M. Plikšķe, Velta Prāvaste, Gunefa Budrēviča, Vilma Kārkliņa, Aldis Kļaviņš, Ludvigs Mednis, Velta Mota, Marija Narkēviča, Arvīds Praude, Ļuba Rečicka, Jānis Riņģis, Marta Spirga, E. Roškevics, Irma Russka. Daži folkloras vācēji materiālus skolotājam iesnieguši atkārtoti.

Latviešu folkloras krātuvē vairākās kolekcijās arī paša Bernharda Kasara vāktie folkloras materiāli: LFK [Bb 9], LFK [Bb 17], LFK [1444], LFK [1476]. Viņa interesi par folkloru sevišķi veicinājis laiks Luda Bērziņa vadītajā Rīgas Skolotāju institūtā. Bernhards Kasars analizējis ētikas aspektus dainās – publicējis rakstu “Darbs – mūsu senču augstākais tikums” (Ceļš. 1936. Nr. 6. 347.–357. lpp.).

Rīgas pilsētas 6. pamatskolas pašdarbības pulciņa kolekcijā LFK [297] ir pavisam 1541 folkloras vienība. Kolekcija ir žanriski daudzveidīga. Visvairāk pierakstīts tautasdziesmu (401 vienība) un ticējumu (284), daudz arī rotaļu, anekdošu, teiku, ziņģu, tautas frazeoloģijas. Skolēnu pierakstītajos folkloras tekstos – teikās, nostāstos, anekdotēs u. c. – spilgti parādās Rīga, tās apkaimes (piemēram, Jugla, Čiekurkalns). Vairākos vēstītājas folkloras dokumentējumos skaidrota bērniem pazīstamu vietu izcelsme, īpaši atgadījumi apkārtnē: “Kā cēlusies Juglas upe” (LFK 297, 117), “Nostāsts par Bābelīti” (LFK 297, 836), spīgans kādā Rīgas fabrikā (LFK 297, 840), spokošanās Lielajos kapos (LFK 297, 929) u.c.

Kolekciju noslēdz senākas dziesmu burtnīcas, piemēram, 1910. gada (LFK 297, 1510–1541), kuras nonākušas skolotājs Kasara rīcībā un iekļautas kopējā krājumā. Šajos tautas rokrakstu materiālos ir tautasdziesmas, romances, karavīru ziņģes u. c. Kāda tekstu kopa, kas 1931. gadā saņemta no Liepiņa kunga, dēvēta “Mēru laiku dziesmas uz basēm” (LFK 297, 1465–1586). Atsevišķi materiāli kladēs arī vācu (LFK 297, 1487–1498; 1507–1509) un krievu valodā.

Kolekcijas aprakstu sagatavojusi: Rita Grīnvalde