Slokas pilsētas 1. pamatskolas kolekciju veido 20. gadsimta 20. un 30. gados skolēnu pierakstītie latviešu folkloras materiāli. Sloka mūsdienās ir Jūrmalas pilsētas daļa Lielupes kreisajā krastā, taču kolekcijas tapšanas laikā tā bija patstāvīga pilsēta (atsevišķi no 1878. līdz 1959. gadam). Starpkaru periodā Slokas pilsētas pamatskola bija vienīgā skola Slokā. Izglītības iestādei vairākkārt mainīts statuss un nosaukums, pašlaik – Slokas pamatskola (Jūrmalā, Skolas ielā 3).

LFK [384] ir raksturīga skolu kolekcija, tā tapusi skolotāja Jāņa Tetera, Rīgas Skolotāju institūta absolventa, vadībā. Krājējs un materiālu iesūtītājs bijis arī skolas pārzinis Jānis Jansons. Kolekcija veidojusies ilgākā laika periodā. Pirmie pieraksti datēti ar 1925./1926. mācību gadu. Materiāli Latviešu folkloras krātuvē ienākuši 1927. gada 25. februārī, trīs vākumi reģistrēti 1930. gadā – 3. februārī, 2. jūlijā un 27. oktobrī, 1931. gada 21. septembrī un 1933. gada 11. jūlijā krātuve saņēmusi vēl pa vienai materiālu kopai.

Folkloras materiālu pierakstītāji bijuši 3.–6. klases skolēni, teicēji – viņu vecāki, vecvecāki un citi. Daļa folkloras ir bijusi bērnu pašu repertuārā (piemēram, izteicieni, mīklas, rotaļas) un pierakstīta pēc atmiņas. Folklora apzināta galvenokārt Slokā (bieži – Slokas Kauguros), taču dažas vienības dokumentētas Rīgā, Babītē un Kuldīgas apriņķī, bērniem ciemojoties pie radiem. Materiālu personiskums parādās gan vienību nosaukumos (Mans piedzīvojums, Manas mammas stāsts, Mana vectēva stāsts), gan norādēs, ka gadījumu stāstījis vai piedzīvojis papus, grospaps, vecmāmiņa, onkuls vai kāds cits tuvinieks.

Kolekcijā pavisam 5317 folkloras vienības. Redzams, ka skolēni rosināti pierakstīt noteiktas mutvārdu tradīciju formas. Visvairāk pārstāvētie folkloras žanri Slokas pilsētas pamatskolas vākumā ir sakāmvārdi un parunas, kā arī mīklas. Taču pierakstītas arī teikas, pasakas, anekdotes, tautasdziesmas, ziņģes, ticējumi, rotaļas u. c. Par tautas dzeju kolekcijā dēvēti jaunākas izcelsmes panti, ziņģes (LFK 384, 3404–3406). Pa žanriem grupētie folkloras materiāli mērķtiecīgi vākti un apkopoti iesniegšanai LFK arhīvā, kas dēvēts arī par Latvijas gara mantu krātuvi. Skolēnu veikums pierakstīts līniju burtnīcās un uz atsevišķām lapām. Vietumis folkloras materiālus papildina ilustrācijas – tušas un jauktas tehnikas zīmējumi.

Tuvāku un tālāku apkārtni raksturo teikas un nostāsti. Īpaši iecienīta kolekcijā ir spoku un kapu tematika. Vēstītājas folkloras teksti reizumis romantizēti, kā arī bagātināti ar visai detalizētu vēstures informāciju – Vēsturiska vieta Salas pagastā (LFK 384, 359), Spokošanās Sāmu salā (LFK 384, 1502), Sloka senos laikos (LFK 384, 3167). Iesniegtajos folkloras materiālos daži izteikti patriotiski vēstījumi: Svešas tautas sanākušas / Mūsu druvas izmantoti: / Vieni iemet savu vodku, / Otri bauda kafējiņu (LFK 384, 1728); Kas savu tēvu valodu kopj un godā, tas savus tēvus godā, un kas tos godā, tas pats godājams (LFK 384, 5315). Kolekcijas 30. gadu materiālos daudz anekdotisku stāstījumu par čigāniem un žīdiem.

Daži kolekcijas teksti izskatās skolēnu pašu sacerēti, autoriem improvizējot ar folkloras stilistiku un skolā gūtajām zināšanām. Piemēram, mīklas: Trijstūra lapiņa, vienmēr kustas, kad īpašnieks nav, vairs arī lapiņa nekustas (Sirds) (LFK 384, 352);Spoža, spoža galva, drusku spoža aste (Komēta) (LFK 384, 357); Melna gotiņa, balti raibumi (Tāfele) (LFK 384, 2024 un 3772).

LFK arhīvā glabājas vēl viena Slokas 1. pamatskolas skolotāja Tetera sarūpēta folkloras kolekcija – LFK [383]. Pirmie materiāli iesniegti vienā reizē ar šo skolas vākumu – LFK [384]. Taču Jānis Teteris tautas garamantas pierakstījis jau agrīnos gados, būdams Rīgas Skolotāju institūta audzēknis. Barona biedrības krājumā iekļauts viņa vākums LFK [Bb 6] no dzimtās Gatartas.

Aprakstu sagatavojusi Rita Grīnvalde