Herta Samte-Vaita (1908 Rīgā - 1997 Priekulē, apbedīta Raiņa kapos) dzimusi ticīgā strādnieku ģimenē, beigusi Rīgas 3. vidusskolu un LU Filoloģijas un filozofijas fakultātes Vēstures nodaļu (1937), strādājusi LFK iesākumā par mašīnrakstītāju, vēlak LPSR Zinātņu akadēmijas Folkloras institūtā par zinātnisko līdzstrādnieci (1928 - 1951) un par bibliogrāfi Misiņa bibliotēkā (1951 - 1972), pētījusi latviešu izcelšanās teikas, tautas meteoroloģiju, Garlība Merķeļa rokrakstus. Dziedājusi un darbojusies studentu biedrības korī "Dziesmuvara", līdzīgi kā vairāki LFK darbinieki. 1933. g. viņa apprecējusies ar kora biedru juristu Frici Vaitu (1904 - 1946), viņiem piedzima meita Vija (1935 - 2019) un dēls Gatis (1937 - 2005). Hertas brālis dzejnieks un komponists Edgars Samts (1909 - 1942) represēts un iznīcināts Astrahaņā.

Herta Vaita savā LFK kolekcijā [776] laikā no 1929. g. līdz 1950. g. iesniegusi 89 folkloras vienības. Viņas galvenais teicējs bijis tēvs Fricis Samts (1880 - 1967), kurš dzimis Lielauces pagasta Klabatās. Teicējas: Lacuma Bieriņos no Alojas, Līze Škabis Inciemā, Erna Kraukle no Kosas pagasta Pieķevēniem. No viņām 1929. g. arī pierakstīti igauņu folkloristam Oskaram Loritsam interesējošie jautājumi par bērnu baidīšanu un pesteļiem. Rožu vārdus viņa ieguvusi no sava LU pasniedzēja docenta J. Bērziņa (LFK 776, 29) 1934. g., bet 1941. g. pavasarī iesniegusi no vectēva pārrakstītu "Debesu grāmatu" (LFK 776, 30-31). 1949. g. vērtīgi Sēlijas puses materiāli, arī par dziednieci Šķimelieni un lietunu (lietuvēnu), dabūti no 83 g.v. Dārtas un 50 g.v. Mildas Arumām (LFK 776, 33-64). Hertas māte Anna dzimusi Aruma. Tēvs atcerējies bērnībā Zemgalē dzirdētos stāstus, teikas un anekdotes (LFK 776, 1; 65-79).

1950. g. Herta Vaita nav varējusi izvairīties no pieprasītās jaunās laikmetīgās padomju folkloras vākšanas. Viņa, braucot vilcienā uz Mellužiem, noklausījusies krievu jauniešu dziedātās dziesmas un sarunu blakus kupejā, kur jaunāka sieviete pārmetusi vecākai, ka viņa zinot tikai vecās dziesmas un nevienu no jaunajām, aktuālajām. Vecākā apvainota noskaitījusi trīs pantus par Staļinu (LFK 776, 80-82). Herta pierakstījusi un tūlīt metusies klāt teicējai, lai noskaidrotu viņas vārdu u.c. datus. Trūcīgā paskata sieviņa, laikam no Ķemeriem, bailīgi ierāvusies sevī un nemaz nav atbildējusi. Šie panti vairākkārtēji publicēti - par teicēju norādīta kolhozniece no Rīgas rajona, citur pieminēts, kā Staļinu apdzied Ķemeru apkārtnē.

Herta Vaita piedalījusies vēl 5. folkloristu zinātniskajā ekspedīcijā (LFK 1880, 3251-3360; 4258-4268) Bauskas rajonā 1951. g., kur atkal galvenais uzdevums - iegūt jaunos folkloras materiālus. Rakstot par tautas meteoroloģiju, viņai vienīgajai nav bijuši citāti no Ļeņina un Staļina darbiem. No 1951. gada janvāra darbu uzsāk apvienotais Etnogrāfijas un folkloras institūts, jau februārī Vaita tiek pārcelta no folkloristiem pie etnogrāfiem. Šajā pašā gadā viņa uzsākusi darbu ZA Fundamentālās bibliotēkas Misiņa bibliotēkas Rokrakstu nodaļā. No 1972. gada viņa dzīvojusi pie savas meitas Priekules slimnīcas dakteres Vijas Sedolas un audzinājusi mazbērnus.

Ziņas par Hertu Vaitu sniedzis un papildinājis folkloras materiālus viņas brāļa Edgara dēls Andris Samts 2022. gada aprīlī.

Skat.: Vaita H. Latviešu tautas meteoroloģija. Folkloras institūta raksti I, Rīga: 1950. 239.-278. lpp.
Vaita H. Garlība Merķeļa rokraksti Latvijas PSR Zinātņu akadēmijā. Rīga: Zinātne 1968.

Sagatavoja Māra Vīksna