Kolekcija iesākta 1930. gadā, kad no vietvārdu vākumu lapām trīs Alojas 6 kl. pamatskolas skolēnu iesūtītās teikas ir iereģistrētas atsevišķā folkloras kolekcijā [961]. Apjomīgs krājums no šīs saņemts tikai 1939. gadā, krātuvē reģistrēts 1944. gadā. Sniedzot ziņas par sevi, skolnieki atzīmējuši, ka ir tautas tradīciju vākšanas sacensības dalībnieki. Pēc tā, kādā žanru secībā teksti pierakstīti, var spriest, ka vācot orientējušies pēc tajā laikā izplatītajām LFK aptauju lapām, kas ieteica, ko vākt. Pavisam kolekcijā ir 8609 vienības.

Parasti vākumi sākas ar tautasdziesmām. Kolekcijā pavisam 1720 dziesmas. Jāpiezīmē, ka liela daļa skolēnu raksta, ka dziesmas ir paša zinātas (961, 1537 -1549, 961, 3418 – 3435, u.c.) Dziesmas tematiski ļoti dažādas, neveidojot lielākas vienas tematikas grupas. Tas apliecina jau zināmo, ka šai novadā dziedāšanas tradīcija nav nekad bijusi īpaši dzīva. Atradu tikai vienu tematisku (Jāņu) dziesmu kopu, kam skolēns arī licis virsrakstu Līgo dziesmas (961, 5608-5611). Uzr. Jānis Rozītis, teicēja A. Rozīte, 40 g. v. Lielākais dziesmu skaits ir Jānim Pogulim (961, 5289-5394). Viņš raksta, ka daļa dziesmu pierakstīta no vecmāmiņas, kas dzīvojusi Pālē, daļu zinājis pats. Sistemātiskajā rādītāja gan visas dziesmas piedēvētas vecmāmiņai. Salīdzinot un izvērtējot skolnieku dziesmu pierakstus, ne viens vien interesents ir atradis, ka teksti ir norakstīti gan vienam no otra, gan no grāmatām. Šoreiz arī viens piemērs, kurš domājams, ir no kaut kā norakstīts:

Jaunajai maizītei

Liel’ godiņu i taisīju:

Pilnu cepli maizes cepu,

Kāvu labu sivēntiņu. 961, 5343

Dziesmas ar pārvelkamo zilbi (2. r.) nav raksturīgas šim novadam. Aizdomas rada arī perfektā interpunkcija, jo viscaur zēna pierakstītajos tekstos tādas nav.

Kolekcijā kopumā lielākais ir mīklu krājums – 2315 vienības, kas raksturīgi skolēnu kolekcijām. Ir pamats domāt, ka šim žanram vismaz tais laikos bija plašs pielietojums arī skolēnu ikdienā.

Tāpat salīdzinoši daudz ir sakāmvārdi un parunas -1471 vienība, ticējumi -1018 vienības.

Teikas, kas, manuprāt, ir katra novada lepnums un vizītkarte – 175 vienības. Ir dažas izcelšanās teikas, kas kolekcijā atkārtojas daudzos pierakstos. Vairākos variantos ir teika par to, kā radies Alojas vārds, tad par to, kāpēc Alojas baznīca celta tieši tai vietā; tad teika par to, kā velns traucējis celt baznīcu, kā to novērsa (961, 962; 961, 1767 u.c. ). Ļoti populāra ir teika par Velna klēpi (961, 5183, u.c.) pie Ungurpils ezera ( arī citās LFK kolekcijās, kas nāk no šīs apkaimes.). Tāpat populāra ir teika par Alojas Soģa kalniņu (961, 7552 u. c.).

Daudzu skolēnu vākumos kā pēdējais ir izloksnes piemērs. Ja tas ir folkloras teksts Alojas izloksnē( kā nu bērns pratis to pierakstīt), tad tas ir reģistrēts kā vienība, ja nē, tad teksts izloksnē ignorēts. Interesanti, ka daži skolēni šos izloksnes tekstus raksturo šādi: nepareiza runāšana, runā nepareizi.

Paprāvs ir buramvārdu tekstu apjoms – 669 vienības. Lielākoties tie ir pierakstīti, bet skolnieki ir savākuši arī trīs buramvārdu burtnīciņas, kas, droši vien, savā laikā ir kalpojušas praktiskai rīcībai. Tā Vallijai Kūms izdevies iegūt mazu, senu burtnīciņu, kas piederējusi Jānim Kūmam, kurš miris ap 1915. gadu apmēram 70 gadu vecumā. Gribas atzīmēt, ka vienu no šādām grāmatiņām Alojas skolai 1932. gadā nodevis ilggadējais un alojiešu augsti vērtētais Ungurpis 1. pak. pamatskolas skolotājs M. Būmanis (961, 4 –133).

Kolekcijā atrodami arī trīs vēlāko Alojas Ausekļa vidusskolas skolotāju folkloras vākumi:

1. 961,1537-1602 Ilga Spuriņa (prec. Dreimane)

2. 961, 6726-6756 Millija Hincenberga (prec. Kažociņa)

3. 961, 5111-5145 Rainis Nemme

Sagatavoja E. Melne