LFK kolekcija [1168] ir literatūrpētnieka, folklorista un valodnieka Jāņa Valdemāra Bičoļa folkloras vākums (1927-1931). J. V. Bičolis (1904. g. Krustpils pagastā - 1982. g. Montklērā, ASV, pārapbedīts Biržu Leimaņu Augstajos kapos) iesniedzis savu folkloras materiālu krājumu 1930. un 1931. gadā četrās burtnīcās, kas ietver 2025 folkloras vienības. Tās pierakstītas galvenokārt Sēlijā – Jēkabpils Biržos no mātes Dārtas, tēva Pētera, vectēva Jāņa Lapiņa, krusttēva Andreja Kļaviņa un vēl divām teicējām – Dārtas Zadinēnas un Grietas Stagares. Saistība ar vācēja ģimeni divās paaudzēs un dzimto vietu, kuru viņš labi pazīst, ir Bičoļa kolekcijas īpašā vērtība. Biržu gaisotne lieliski sajūtama gan "teikās" – vairākos desmitos no tēva un krusttēva pierakstīto vietējo sakāmvārdu un parunu, gan "poārsokās" – tēva un vectēva, "pasaku lielmeistara", stāstītajās pasakās, teikās un nostāstos. No mātes pierakstītas tautasdziesmas un krāšņas tautas mīklas. Profesionālais Zemgales sēliskās izloksnes atspoguļojums fonētiskajā transkripcijā šajos folkloras pierakstos ir vērtīgs izziņas avots valodniekiem.

Daudzveidīgu folkloras materiālu Bičolis ieguvis arī no teicējām Jelgavas apkārtnē un Rīgā. No Anlīzes Ābelītes Mežmuižā pierakstīts liels skaits ticējumu, kas saistīti ar ikdienas sadzīvi un laika vērojumiem, savukārt no Grandovsku mātes Zaļeniekos – padomi tautas ārstniecībā un buramvārdi. Rucavietes Annas Stellas un talsinieces Edes Baumanes teiktās tautasdziesmas (pārsvarā meitu, precību un kāzu) pierakstītas Rīgā. Interesants un bagātīgs ir arī 322 rotaļu vākums no Jelgavas Mežmuižas.

Literatūra: Vīksna Māra. Latviešu folkloras vākšanas vēsture Sēlijā. Latvijas Zinātņu Akadēmijas Vēstis. A daļa. 55. sēj. 5./6. numurs, 2001.,106. - 116.

Vīksna Māra Folkloras vākumi Sēlijā. Pētījumi sēļu senatnē. Rakstu krājums R:LNVM, 2006., 181. - 192.

Sagatavoja Baiba Krogzeme un Māra Vīksna