Čigānu kultūras darbinieks Jānis Leimanis (pavārdā Berņis, 1886 Skrundā – 1950 Kuldīgā) tulkojis čigānu valodā Bībeli, izveidojis un vadījis biedrību „Čigānu draugs” un tās kori, bijis kalpotājs pareizticīgo baznīcā Jūrmalā, pagaidu darbinieks LFK (1933–1934), kad arī intensīvi vācis čigānu folkloru, ir arī senāki tās pieraksti. Pavisam savāktas 500 folkloras vienības 75 burtnīcās, tostarp teikas, nostāsti, pasakas, anekdotes, sakāmvārdi, dziesmas, ziņģes, buramvārdi, tautas medicīna, 479 čigānu iesaukas, nobeigumā arī seno, čigānu valodas mirušo vārdu saraksts. Viss materiāls ir dots gan čigānu valodā, gan tulkojumā latviski. Vienīgi plašs dažādu valstu čigānu tradīciju apraksts (senlaiku parašas un tikumi) tikai latviešu valodā. Krājumā trūkst 6.; 32. un 74. burtnīcas, kas nelikumīgā kārtā atrodas kāda čigāna, saukta Rigonda, rokās. Uz sava audžutēva savāktā materiāla pamata Juris (Georgs) Leimanis, kurš neilgi mācījies Rīgas skolotāju institūtā, sarakstījis grāmatu „Čigāni Latvijas mežos, mājās un tirgos” (1939 un 2005).  

Sagatavoja: Māra Vīksna