Latvijas Rakstu un mākslas kamera tikusi dibināta 1938. gada maijā, un tajā viena no sešām nodaļām bijusi - Tautas gara mantu sekcija. 1940. gada septembrī kameras likvidācijas komisija I. Lēmanis, R. Klauverts un A. Grigulis nodevuši Latviešu folkloras krātuvei Tautas gara mantu sekcijas savāktos folkloras materiālus. To starpā pazīstamu vācēju krājumi - Valmieras skolotāja Jura Vītola pieraksti, novadpētnieka Kārļa Bukuma plaši godu ieražu apraksti no Raunas un Mazsalacas draudzēm, Ernests Birznieks-Upītis iesniedzis Kurzemes un Latgales pasakas, J. Cekuls dziesmas no Barkavas un Varakļāniem. Te atrodams arī Cēsu skolotāju institūta audzēkņu un neliels mazpulcēnu vākums. Marta Dancmeistare devusi buramvārdus, tautas medicīnu, bērnu folkloru no Kurzemes, nedaudz melodiju pierakstījusi vēlākā Ķelnes latviešu kora pirmā diriģente Tikla Ilstere no Vestienas.

Kolekcijas [1700] nozīmīgākā daļa ir mūzikas folklorista, vijolnieka Voldemāra Stelberga (1891-1940) 1300 melodiju un ap 1500 tekstu krājums, kas pierakstīts dažādos Vidzemes pagastos (Drabešos, Kosā, Nītaurē, Ērgļos, Vecpiebalgā, Jaunpiebalgā, Jumurdā, Taurenē, Līgatnē u.c.). Krājuma sākumā ir rūpīgi sagatavots pārskats par teicējiem un viņu dziedāto. Stelberga pierakstītās dziesmas tiek plaši izmantotas folkloras kustībā Vidzemē. Pie Ieriķu skolas ir piemiņas akmens izcilajam tautasdziesmu un deju melodiju vācējam.