Rakstnieks Ernests Birznieks-Upītis (1871 - 1960) jau no agras jaunības vācis folkloru - tautasdziesmas (LFK 1730, 54854 - 55059), LD no viņa 78 dziesmas; pasakas un teikas, "kuras noklausījies iz ļaužu mutes Dzirciemā" un kas iespiestas Jelgavas Latviešu biedrības Rakstniecības nodaļas III rakstu krājumā, Jelgavā 1893. gadā; devis Dzirciemiešu izloksni "Dienas Lapas" pielikumā "Etnogrāfiskas ziņas par latviešiem" 1894.gada Nr. 3. - 5.

1946. gada decembrī iesniedzis Folkloras institūtam 110 folkloras vienības, ko atcerējies no bērnības dzimtajā Dzirciemā - bērnu skaitāmos pantus, spēles, tautasdziesmas u.c.. Devis skaidrojumu vārdiem drūnes un driļlas. Īpaši izrakstījis sakāmvārdus, parunas un lamu vārdus no sava "jaunības stāsta "Zaldāta līgava" (LFK 1785,45 - 93). Šo "stāstu iz klausības laikiem" , kas ir viņa pirmais garais stāsts, Birznieks-Upītis sarakstījis 18 g.v. pēc savas vecmāmiņas Billes Freibergas nostāstiem. "Zaldāta līgava" publicēts "Baltijas Vēstnesī" 1892. gada 55. - 72. nr. Folkloras materiāli iesniegti mašīnrakstā uz 10 lapām ar vācēja autogrāfu un dažiem papildinājumiem rokrakstā. Varbūt apkopot jaunībā dzirdētos sakāmvārdus mūža nogalē Ernestu Birznieku-Upīti veicinājis fakts, ka viņa meita Ņina Veismane bija Folkloras institūta darbiniece.

Sagatavoja Māra Vīksna.