Krievu kultūras darbinieks, pedagogs Ivans Fridrihs (1902 Sebežas Siņeje – 1975 Rīgā) pareizticīgā garīdznieka dēls, mācījies trīs gadus Polockas garīgajā seminārā līdz 1917. gadam, strādājis par skolotāju dažādās Latgales skolās, beidzis skolotāju kursus Rīgā (1921–1924), Abrenes krievu 6 klašu pamatskolas pārzinis (1928–1940). No 1926. gada, izmantojot fonogrāfu, vācis krievu folkloru Latgalē, sadarbojies ar Pēteri Šmitu. Uz savu vākumu pamata izdevis grāmatu „Фольклор русских крестьян Яунлатгальского уезда” (Rīga, 1936). Kara gados strādājis par skolotāju Purmalas skolā, 1943. gadā pārnācis uz Rīgu. 1944. gadā par dalību Aizsargu un „Krievu komitejas” organizācijās viņu izsūtīja uz Sibīriju 10 gadus stingra režīma nometnē un vēl 5 bez tiesībām atgriezties. Viņš Latvijā 50. gadu beigās un 60. gados turpinājis pierakstīt folkloru, sadarbojies ar Latvijas Valsts universitāti un Daugavpils Pedagoģisko institūtu, kura studentu neliels latviešu folkloras vākums pievienots Fridriha krājumam, kurā ir 7591 folkloras vienība, galvenokārt dziesmas: seno ieražu, garās romances, častuškas, garīgā dzeja, nedaudz albuma pantu, mīklu un buramvārdu, labi raksturoti teicēji. LFK ir tikai kopija vienai daļai no viņa vākuma. Pasakas, fonogrāfa ieraksti un kopijas dziesmām atrodas Pēterburgā Puškina namā. Ir izdoti vēl vairāki viņa savākto materiālu krājumi. 1971. gadā, atzīmējot savu folkloras vākšanas 45 gadu gadskārtu, viņš dāvinājis latviešu folkloristiem Jāņa Sproģa tautasdziesmu krājumu (1868).

Sagatavoja: Māra Vīksna