Buramo vārdu kolekcija

Kolekciju veido buramvārdu pieraksti no dažādām Latvijas vietām, kas iesūtīti vai nodoti Latviešu folkloras krātuvē gan 20. gs. 20.–30. gados, gan arī pēc 1991. gada. Galvenokārt tās ir neliela formāta un apjoma grāmatiņas vai to noraksti, ja iesūtītājam nebija izdevies iegūt oriģinālu, taču kolekcijā rodamas arī atsevišķas buramvārdu formulas, tautas medicīnas receptes, kā arī to lietojuma apraksti un pamācības. Tradīcija pierakstīt buramvārdus pašdarinātās grāmatiņās, burtnīcās bija izplatīta jau 19. gs. otrajā pusē un saistāma ar "Debesu grāmatu" apriti rokrakstos latviešu sabiedrībā. Daudzu grāmatiņu saturā saskatāmas līdzības, kas liecina par savstarpēju radniecību un kopīgu cilmi. Pēc satura izdalāmi vairāki Debesu grāmatu tipi jeb paveidi – Londonas, Miķeļa, grāfa Filipa, ģenerāļa Skoboļeva u.c. Ierasti to sākumā vēstīts par grāmatas dievišķo izcelsmi un nolaišanos no debesīm (Londonas grāmata, Miķeļa grāmata), brīnumainu izglābšanos no nāves (grāfa Filipa grāmata), norādītas laimīgās un nelaimīgās dienas (kad veicami kādi darbi vai tieši pretēji – jāizvairās no kā jauna uzsākšanas), tad seko buramvārdi dažādām vainām – asins vārdi, rožu vārdi, sāpju vārdi, vīveļu vārdi utt. Šādas grāmatiņas izmantotas kā maģijas līdzeklis, lai pasargātu māju vai pašu tās glabātāju no nelaimēm, un arī praktiskai lietošanai – galvenokārt cilvēku un mājlopu slimību apvārdošanai un ārstēšanai.

Krājumā ir 4732 folkloras vienības, kas attiecināmas galvenokārt uz buramvārdu un tautas medicīnas žanru. Starp iesūtītājiem rodami gan skolēni, piemēram, Pēteris Šmits no Rencēniem, kas krātuvei nosūtījis sava tēva Jāņa Šmita lietoto buramo vārdu grāmatiņu, gan pazīstami vēsturnieki, literāti, kultūras darbinieki – Vilis Cedriņš, Vilberts Krasnais, Arturs Heniņš u.c., tāpat krājumā ievietoti materiāli, ko iesnieguši folkloristi – Jānis Alberts Jansons, Baiba Krogzeme-Mosgorda, Janīna Kursīte.