Katoļu garīdznieka un folklorista Pētera Smeltera (1868 Varakļānu pag. Kokaros – 1949 Sventē) folkloras vākums. Vākt latgaliešu folkloru viņu un F. B. Laizānu rosinājis Francis Trasūns. Smelters vācis tautasdziesmas jau kopš skolas gadiem no 1884 līdz 1947. Viņš šajā darbā iesaistījis arī jaunākus laikabiedrus – Izidoru Aizpurīti, kas Līvānos visvairāk guvis no savas mātes Ilzes Aizpurītes (119 dz.), brālēnu Izidoru Ikaunieku un literātu Eduardu Krustānu (N. Eidortu), pie kura vārda atzīmējis, ka dažas dziesmas paša sacerētas (599,1117). Viņa labākā teicēja Ieva Zeile no Višķiem nodziedājusi 144 dziesmas. 1927. gadā, strādādams Skaistā par prāvestu, viņš LFK iesniedzis „kantora grāmatu” melnos vākos, kur iekšā dažādi rokraksti. Pie dziesmām norādīta teicēju vārdu nomaiņa, kas varētu liecināt, ka vairākas dziedātājas teikušas kopā; piezīmes par ortogrāfiju; par dziedāšanas situāciju; atzīmes par materiālu nosūtīšanu Henrijam Visendorfam, ar kuru sadarbojies savā darba periodā Pēterburgā. LD ir 1539 Smeltera pierakstītās dziesmas un vēl 1160, ko savācis kopā ar citiem.

„Kantora grāmatā” ieliktas Krustāna pēc K. Barona prasībām aprakstītas lapas (599, 1193–1309), pēc katra varianta norādot pierakstītāju un vietu, tomēr dziesmu formāts neatbildis Dainu skapja izmēriem, tās vēlreiz pārrakstītas. Pēc lielās grāmatas iesūtītas dažādas lapas arī mašīnrakstā un burtnīca, uz kuras atzīmēts, ka pārrakstījis Kazimirs Skrinda.

1947. gadā I folkloristu zinātniskajā ekspedīcijā Ilūkstes apriņķī Sventē, uz kurieni Smelters nosūtīts darbā savu labo poļu valodas zināšanu dēļ, viņu sameklējusi un iztaujājusi studente Albertīna Rektiņa (1800, 2794–2814) un ieguvusi norakstīšanai vēl vienu viņa krājumu. Tajā atrodamas arī pasakas, mīklas, sakāmvārdi un izteicieni, tas pārrakstīts norakstu formā un sakārtots pa žanriem. Pavisam Smeltera krājumā 3356 folkloras vienības (no tām 3179 tautasdziesmas).

Sagatavoja: Māra Vīksna