Latviešu folkloras krātuves darbiniece Austra Šlesere (18.03.1907. Druvienas Mežkleivu "Ozoliņos" – 08.05.1994. Rīgā) dzimusi zemnieku ģimenē, kurā bez viņas vēl divas māsas un divi brāļi. Ģimene 1909. gadā pārcēlās uz Rīgu, vecāki nodarbojās ar sīktirdzniecību. 1925. gadā Austra Šlesere beidza Rīgas 2. vidusskolu, kur viņas skolotāja un folkloras pulciņa vadītāja bija LFK izveidotāja Anna Bērzkalne. Divus gadus dzīvoja pie radiem Vietalvā. Uzsāka studijas LU Filozofijas un filoloģijas fakultātes Baltu filoloģijas nodaļā (1927–1939) un darbu LFK (1927–1934), piedalījās ekspedīcijā uz Kuršu kāpām 1931. gadā, slimoja ar tuberkulozi. Pēc augstskolas beigšanas strādāja par skolotāju Rēzeknes vidusskolā un Rēzeknes skolotāju institūtā (1939–1944), kara beigas sagaidīja bēgļu gaitās Kurzemē. Dzīvojusi Vietalvas Apšos un vienu gadu strādājusi Jēkabpils vidusskolā, vēlāk pasniegusi LVU Vēstures un filoloģijas fakultātē latviešu valodu krievu plūsmas studentiem (1948–1957). Austra Šlesere rakstījusi apcerējumus par saviem skolotājiem Annu Bērzkalni un prof. Jāni Endzelīnu.

Laikā no 1929. līdz 1938. gadam četrās reizēs iesniegusi 363 folkloras vienības kolekcijā LFK [775]. Viņas teicējas bijušas tēva māsa Jūle Reizniece, kas pateikusi apmēram 60 ticējumus, dažas ieražas un trīs buramvārdus, un mātes māsa Ede Ezeriņa, kas gan dziedājusi, gan mīklas minējusi un arī trīs buramvārdus devusi. Abas dzīvojušas Vietalvas "Apšos" un "Jučos". Rīgā satikts labs teicējs Kārlis Kanavālovs no Ciblas. Viņa repertuārā bijušas vairākas garās dziesmas un spoku stāsti. 1937. gada augustā Šlesere nonāca Rucavas pagasta Nidas "Gaiļos" un "Tīrelniekos", kur pierakstīja ļoti labo dziedātāju Annu Ķēdži (dz. 1867) un Ilzi Tukleri (dz. 1871), kas brīžam piebalsojusi. Abas dzimušas Sventājas pusē. No šīm teicējām pierakstīts vairāk nekā 200 tautasdziesmu.

Aprakstu sagatavoja: Māra Vīksna
Ziņas par Austru Šleseri deva: Kristīne Kondrāte