LFK kapu uzrakstu kolekciju veido vairāk nekā 20 000 memoriālo piemiņas zīmju tekstu norakstu no 225 Latvijas kapsētām, vienas kapsētas Lietuvā un vienas latviešu kapsētas ASV. Senākie uzraksti tapuši 19. gadsimtā, jaunākie datējami ar 21. gadsimta sākumu. Epitāfiju vākumu papildina fotogrāfijas, memoriālo objektu skices, kapsētu plāni, kultūrvēsturiskas ziņas, nostāsti u. c. Kapu uzrakstu kolekciju veido galvenokārt 1993.–2003. gada Latvijas Universitātes Filoloģijas fakultātes studentu vākums: baltu filoloģijas studentiem vasarā pēc 1. kursa obligāta bija folkloras prakse, ko varēja veikt gan tehniskos darbos LFK telpās, gan vācot folkloras materiālus dažādos Latvijas novados. Folkloras praksi vadīja LFK fondu glabātāja Māra Vīksna. Apsekojot kapsētas, folkloras prakses darbu nokārtojuši gandrīz 150 filoloģijas studenti.

Dokumentētie pieminekļu, kapakmeņu, granīta plākšņu, dzelzs un marmora krustu un koka piemiņas zīmju uzraksti ir daudzveidīgi kā apjoma, tā poētikas ziņā. Minimālā informācija, ko sniedz epitāfija, ir apbedītā vārds, uzvārds, dzimšanas un nāves gads, datums. Nereti tekstu ievada frāze Še dus, Še atdusas Dieva mierā u. tml. Līdzās lakoniskajām biogrāfiskajām ziņām mēdz būt norādes par mirušā ģimenes saitēm, izglītību, profesionālajām gaitām, militāro dienestu, politisko un reliģisko pārliecību, goda apbalvojumiem, nāves apstākļiem (raksturīgi ir norādīt varoņnāvi – Miris par Latvijas brīvību. – un traģisku nāvi), kā arī saikni ar pieminekļa izveidotājiem.

Kapu uzrakstu kompozīcija visai bieži ir poētiski paplašināta – ar vēlējumu mirušajam, aforistisku sentenci, Bībeles, kristīgās liturģijas tekstu, latviešu dzejas, tautasdziesmas vai populāras dziesmas citējumu. Tradicionālas vēlējuma formulas ir: Saldu dusu!, Vieglas smiltis!, Dusi Dieva mierā! Kapu uzrakstos visbiežāk sastopamais Bībeles fragments ir Jaunās Derības izteikums Mīlestība nekad nebeidzas (1. Kor. 13:8). Kapsētu epitāfiju žanram raksturīga iezīme ir citējumu anonimitāte, tāpēc dzejas autori – Rūdolfs Blaumanis, Rainis, Augusts Saulietis, Fricis Bārda, Leonīds Breikšs, Ārija Elksne, Lija Brīdaka u. c. – norādīti tikai atsevišķos gadījumos. Tāpat lirikas mantojums epitāfijās tiek radoši interpretēts: salīdzinot ar publicētajiem oriģināliem, kapos dzejas vārsmas visai bieži variētas. Tautasdziesmas, kas iekļautas piemiņas zīmju uzrakstos, parasti ir no bēru un bāreņu dziesmu cikla, taču sastopama arī dziedāšanas un kara tematika.

LFK [2101] kolekcijā reģistrētie uzraksti lielākoties ir latviešu valodā. Latgales kapsētās fiksēti uzraksti arī latgaliešu rakstu tradīcijā. Taču kolekcijā sastopamas arī citvalodu epitāfijas, kā arī bilingvāli piemiņas vēstījumi, kuros latviešu valodas teksts kombinēts ar kādu citu valodu – latīņu (piemēram, ar kristīgo formulu Requiescat inpace! ‘Lai dus mierā!’), krievu, poļu, vācu, igauņu, lībiešu (etniski jauktu ģimeņu apbedījumos) u. c.

Kolekcijā ir uzraksti no šīm kapsētām: Aizputes Misiņkalna un Vecie kapi, Aknīstes, Alsungas Kalnbirzes kapi, Alūksnes (arī Garnizona) kapi, Anstrupes, Asaru, Aulejas Dzalbu kapi, Āraišu Vanagu kapi, Ārciema, Baldones, Bāru kalna kapi, Bērzaunes, Bērzciema, Bērzpils Līdumnieku kapi, Biķeru, Burtnieku Vecie kapi, Carnikavas, Cesvaines Baznīcas, Kārzdabas, Ķinderu un Stradukalna kapi, Cēres (Andziņu) kapi, Cikundes, Damasānu, Daugavgrīvas Baltās baznīcas draudzes kapi, Dauguļu, Dikļu un Dikļu Sprēstiņu kapi, Dobeles, Dubļukalna, Durbes Priediena, Džūkstes, Elejas, Elku, Ezernieku, Ēdoles Kaušu kapi, Ērgļu Sauleskalna, Ērģemes, Gailīšu, Gulbenes Vecie kapi, Ģipkas, Iecavas Sila kapi, Ikšeļu, Izvaltas, Jaunburtnieku, Jaungulbenes Mierakalna kapi, Jaunjelgavas, Jaunkandavas, Jaunmuižas Vecie kapi, Jaunpils Meža kapi, Jelgavas Baložu un Zanderu kapi, Jēkabpils katoļu un luterāņu kapi, Juglas kapi Rīga, Kalupes, Kandavas un Kandavas pareizticīgo kapi, Katlakalna, Kaulbriežu, Kocēnu, Kolkas, Krāslavas katoļu un luterāņu kapi, Kreiļu, Krimuldas Sniķeru, Kuldīgas Meža kapi, Kurmenes, Ķekavas, Ķemeru, Ķempju, Ķikuļu, Lauču, Lāčupes kapi Rīgā, Lēdurgas, Lielirbes, Lielvārdes Lāčplēša kapi, Liepājas Centrālie kapi, Liepājas katoļu kapi, Liepupes, Limbažu, Līgatnes Zanderu kapi, Līvānu, Lodes Apšu kapi, Lubānas Jaunie un Vecie kapi, Lubes, Lūžņas, Ļaudonas, Maltas Rozentovas kapi, Matīšu, Mazirbes, Mazsalacas, Mālkalna, Melnsila, Miķeļtorņa, Murmastienes Šķēļu, Nautrēnu Sārņu kapi, Nīgrandes un Nīgrandes Dziru un Meldzeres kapi, Nītaures pareizticīgo kapi, Ogres, Opekalna, Otrie Meža kapi Rīgā, Ovišu, Pāles Ārciema kapi, Pēternieku, Piņķu, Pitraga, Pleskodāles, Preiļu, Prieduļu, Priekules Lībju kapi, Pupenu, Raibāju, Rencēnu, Rideļu, Riebiņu, Rīgas Svētā Miķeļa kapi, Rušonas Eikša kapi, Rūjienas Svētā Bērtuļa kapi, Sabiles Meža kapi un Sabiles Strautiņu kapi, Salaspils, Saldus, Salgales Igauņu, Sarkandaugavas kapi un Sarkandaugavas Kalna kapi Rīgā, Saulkrastu, Saunas Skuteļu kapi, Sidrabenes Katrīnas kapi, Siguldas, Sīkraga, Skrīveru Vecie kapi, Skultes, Smiltenes luterāņu kapi, Staiceles, Staļģenes, Stāmerienas, Stiglavas, Straupes Pārupes kapi, Strenču, Sukturu, Sunākstes Baznīcas un Vecie kapi, Suntažu, Sventes, Svitenes, Talsu Antiņu kapi, Tilžas Kāpessila kapi, Trikātas, Tukuma Brīvkapi (Čigānu kapi), Tukuma Baznīcas un Veļķu kapi, Turaidas, Ugāles Baronu un Krauju kapi, Ukru Lūlaišu, Mešķu, Nesavas un Šaukšteļu kapi, Umurgas, Ušuru, Ūdrišu, Vadakstes Priedulas, Vaides, Valdemārpils, Valmieras Dīvala, Valpenes, Vandzenes Dārtes kapi, Vasarānu, Važītes, Vārkavas Lazdānu, Vecciema, Vecpiebalgas Vecie, Vidus un Zīles kalna kapi, Vēriņu, Viesītes, Vilces (Jēkuļu) kapi, Vimbužu, Viskonsīnas Latviešu kapi (ASV), Vīdales, Zalves, Zaubes Sila kapi, Ziepniekkalna kapi Rīgā, Zutēnu kapi, Zvārdes Dumpju, Ķērkliņu, Sēlaišu, Valtu un Zvirgzdiņu kapi, Žeimes Žeimeļu kapi (Lietuvā).

Sagatavoja: Rita Treija