Kolekcijas [2034] 112 folkloras vienības devis enerģētiķis LLU prof. Jānis Āboliņš (1906. gada 22. jūnijā Valmieras Cirgaļu Betlēmēs – 1990. gada 11. martā Jelgavā) laikā no 1984. – 1986. gadam. Viņa tēvs bijis tautskolotājs Vidzemē, māte mirusi vēl mazam esot, bet sešus bērnus izaudzinājusi ļoti rūpīgā un sirsnīgā pamāte. 1909. gadā ģimene pārcēlusies uz Burtnieku Sutnikām. Jānis Āboliņš beidzis LU Mehānikas fakultāti (1930), par savu pētījumu "Darba rati Latvijas lauksaimniecībā" (1936) saņēmis Krišjāņa Barona prēmiju. Sūtījis latviešu lauksaimniecības terminus Jānim Endzelīnam un LZA Terminoloģijas komisijai, Valentīnai Skujiņai, kas viņu nosaukusi par aizrautīgo latviskuma sargu. Āboliņš sarakstījis 11 grāmatas un ap 300 zinātnisku un populārzinātnisku rakstu par enerģijas avotiem un siltumtehnikas jautājumiem, vadījis ap 30 promocijas darbu un ieguvis 20 autorapliecības par saviem izgudrojumiem, organizējis Pēterlauku vējdzirnavu atjaunošanu, 1941. gada jūnijā kara sākumā ar velosipēdu no Jelgavas aizbraucis līdz Aucei (77 km), lai glābtu savu kolēģi Paulu Dermani. Katru gadu par godu viņam šajā maršrutā notiek riteņbrauciens "Drosmes un cilvēcības vārdā", ko organizē viņa mazdēls. Viņam bija seši bērni, 15 mazbērni un 9 mazmazbērni (līdz 1986. gadam).

Prof. Jānis Āboliņš iesniedzis ap 70 buramvārdu no teicējas Annas Kraukles Burtnieku Mieļās un savas pamātes teiktos, varējis paskaidrot to pielietojumu. Vēstulēs atsūtījis vēl izteicienus, sakāmvārdus, Burtnieku saimnieku apdziedāšanas dziesmu un vienu ziņģi ar paša pierakstītu melodiju.

Sagatavoja Māra Vīksna.