Atmiņu albumu kolekcija

Atmiņu albumi, saukti arī par piemiņas albumiem un atmiņu kladēm, pieder tautas rokrakstu tradīcijām. Tie veidoti kā suvenīri atmiņai no draugiem un paziņām, kas sastapti kādā albuma īpašnieka dzīves posmā. Katrs rakstītājs veido savu ierakstu, kas sastāv no veltījuma teksta (panta, aforisma utt.), paraksta un bieži arī ilustrācijas. Latviešu ikdienas tradīcijās atmiņu albumi ienāk no vācu kultūras 19. gadsimta otrajā pusē un 20. gadsimtā kļūst īpaši populāri skolu vidē.

Vecākie albumu ieraksti LFK arhīvā datēti ar 1880. gadiem un atrodami atmiņu albumu fragmentos novadpētnieka Jāņa Kučera kolekcijā [1742]. 20. gadsimtā LFK folkloras ekspedīcijās iegūtie albumi glabājas šo ekspedīciju materiālos. Atsevišķa atmiņu albumu kolekcija [2121] aizsākta 2000. gadā, pamatojoties uz Baibas Krogzemes-Mosgordas vākumu topošajai disertācijai par atmiņu albumiem skolēnu kultūrā. Pašlaik kolekcijā ir 55 vienības. Vecākais albums datēts ar 1900. gadu, jaunākais rakstīts 1999. gadā. Gandrīz visi piederējuši skolēniem – pārsvarā meitenēm. Lielākā daļa albumu tapuši Rīgas skolās, bet pārstāvētas arī citas Latvijas vietas – Ventspils, Pāvilosta, Jēkabnieki, Iecava, Vecumnieki, Rauna, Jeri, Aglona, Dagda u.c. Kolekcijā iekļautas arī dažas anketu klades, zīlēšanas klades un klades ar žurnālu izgriezumiem no pagājušā gadsimta 60.– 80. gadiem. Īpašs ir albums, kas tapis kā draudzenes veltījums dzelzceļa inženiera Jūlija Jāņa Stendera meitas Valentīnas piemiņai.