No 1918. līdz 1940. gadam Sabilē darbojās 6 klašu pamatskola. 20. gs. 30. gadu beigās skolā tika organizēta folkloras vākšana un 1939. gadā Latviešu folkloras krātuvē (LFK) nonāca savākto materiālu kolekcija [1667]. 1940./41. mācību gadā skola tika pārveidota par 7 klašu pamatskolu un 1950./51. mācību gadā to kopā ar vēl 16 citām Latvijas 7-gadīgajām pamatskolām sāka pārveidot par vidusskolu. Laikā no 1949. līdz 1951. gadam skolā atkal tika pierakstīta folklora un 1954. gadā, kad tika svinēts arī vidusskolas pirmais izlaidums, profesors Jānis Alberts Jansons šo kolekciju nodeva LFK. 2017./2018. mācību gadā nepietiekama skolēnu skaita dēļ vidusskola tika pārveidota atpakaļ par pamatskolu.

Šajā kolekcijā ir 141 folkloras vienība, lielais vairums no tām ir teikas par Sabiles un apkārtnes (Valgales, Matkules, Kabiles, Rendas) vietām. Folkloru no apkārtnes kolhozu un pilsētu strādniekiem, kā arī saviem radiniekiem (vecākiem, vecvecākiem) pierakstījuši galvenokārt 6.–8. klašu skolnieki. Katrs pierakstījis vienu vai dažas vienības.

Lielāko daļu kolekcijas veido divu populāru teiku varianti. Teika par Sabiles pilskalnu pierakstīta vairāk nekā 30 variantos. Lielākoties stāstīts variants par jaunavu Irmgardi, pilskalna stāvo nogāzi un zirgu, kas pa to uzjājis, izspļāvis uguni un nodedzinājis pili. Daudzie teikas varianti atklāj šīs teikas dzīvi tautā. Piemēram, vienā teikas variantā pilskalns kļuvis par kristāla kalnu un zirga izspļautās liesmas izraisījušas sprādzienu (LFK 1909, 24). Uzmanību piesaista viena atšķirīga teika par pilskalnu: to gribējuši iekarot zviedri un tas izdevies, ja, šaujot uz princesi, pats šāvējs aizgājis bojā, savukārt sašautā princese pārvērtusies puse par žagatu, puse par cilvēku, un aizlaidusies (LFK 1909, 25, http://garamantas.lv/lv/file/863856).

Otra izplatītākā teika ir par Sabiles nosaukuma izcelšanos, kas pierakstīta 27 līdzīgos variantos.

Ar variantu dažādību izceļas teika par Abavas dzelmi, kas saukta arī par Septiņu vīru dzelmi, Septiņu brāļu dzelmi un Ķēniņa dzelmi. Tā pierakstīta ap 10 variantos.

Dažos variantos pierakstītas arī citas teikas par Sabilē un tās apkārtnē ievērojamām vietām – Velna alu, Māras kambariem, Matkules (Buses) pilskalnu, Skaldes mežu, Vecupi pie Ķempju mājām, Zviedru kapu izcelšanos, Trosku mājām.

Ir arī ~12 teikas, kuras pierakstītas tikai vienā versijā un, acīmredzot, nav bijušas vietējā sabiedrībā tik izplatītas. Tajās vēstīts par to, kā radusies Sabile un cēlušies Sabiles kalni, par klosteri un mūkiem, lielu priedi Struņķa mežā, Vāczemes lielkunga attiecībām ar vietējiem iedzīvotājiem, bagātību meklēšanu, dalīšanu un ķildošanos, par kungu, ko negaisa laikā vējš aizrāvis pa gaisu, par pilskalnu pie Čāpuļu mājām, Skurbuļdārzu netālu no Matkules u. c.

Kolekcijā iekļautas arī dažas anekdotes, tautasdziesmu teksti un padomju folklora.

Sagatavoja Ieva Tihovska