Johans Gotfrīds Herders (Johann Gottfried Herder, 1744–1803), vācu dzejnieks, kritiķis, teologs, filozofs –apgaismotājs un vācu romantisma aizsācējs, bija arī daudzu Eiropas tautu mutvārdu folkloras kolekcionārs un publicētājs. J. G. Herders ir radījis jēdzienu „tautasdziesma” ( Volkslied), ar to saprotot – plašā nozīmē – dzeju, kas dzīvo tautā. Līdz šim labi zināmi bijuši Herdera apkopotie tautasdziesmu publicējumi, taču to oriģināli, kas glabājas konvolūtos Berlīnes Valsts bibliotēkā (Staatsbibliothekzu Berlin – Preußischer Kulturbesitz ), grūtāk pieejami un tāpēc maz pētīti. Latviešu tautasdziesmas un to tulkojumi vācu valodā glabājas 14. J. G. Herdera rokrakstu kapsulā (Nr. 28, 29; 50, 51, 52, 53). Daļu dziesmu oriģinālu pētījuši folklorists Ludis Bērziņš (1870–1965) un vēsturnieks Leonīds Arbuzovs ( Leonid Arbusow, 1870–1965). Latviešu tautasdziesmas rodamas J. G. Herdera krājumos „Senās tautasdziesmas” („ Alte Volkslieder ”, 1773/74, nepublicēts), „Tautasdziesmas” („Volkslieder”, 1778/79, 2. daļas 4. grāmatā) un „Tautu balsis dziesmās” („ Stimmen der Völker in Liedern ”, 1807).

No 1764. līdz 1769. gadam J. G. Herders bija skolotājs Rīgas Domskolā, kā arī veica mācītāja adjunkta pienākumus Jēzus un Ģertrūdes baznīcā. J. G. Herdera Rīgas perioda darbi veltīti literatūrai: „ Fragmente über die neuere deutsche Literatur ” („Fragmenti par jaunāko vācu literatūru”,1767), „ Über Thomas Abbts Schriften” („Par Tomasa Abta rakstiem”, 1768) un „ Kritische Wälder” („Kritikas meži”, 1769). Taču ir pieņēmumi, ka tieši Rīgas dzīves posmā, aplūkojot Vecās Derības tekstus kā autoru radītu literāru fenomenu un saskaroties ar latviešu tradīcijām, J. G. Herders īpaši ieinteresējies par tautasdziesmām.

Latviešu tautasdziesmu tekstus J. G. Herders ieguvis savā īpašumā 1770., 1777. un 1778. gadā, dziesmas pierakstītas dažādos rokrakstos. Herdera korespondentu vidū bijuši vairāki Vidzemes garīdznieki un apgaismības ideju aizstāvji. Sarakstē savākts pavisam ap 80 latviešu tautasdziesmu tekstu. Herders lūdzis piesūtīt dziesmas Rīgas grāmatu izdevējam un tirgotājam Johanam Frīdriham Hartknoham (Johann Friedrich Hartknoch, 1740–1789) un Augustam Vilhelmam Hupelam (August Wilhelm Hupel, 1737–1819) – vācbaltiešu mācītājam Vidzemes igauņu daļā, vēsturniekam, publicistam. Hupels pats sūta Herderam uz Veimāru t. s. Vidzemes dziesmu krājumam latviskos materiālus tīrrakstā līdz ar tekstu tulkojumiem vācu valodā, kā arī lūdz Vidzemes literātus un mācītājus atsaukties Herdera aicinājumam un sūtīt latviešu tautasdziesmu tekstus un nošu materiālu. Hupela lūgumam atsaucas Jākobs Benjamins Fišers (Jakob Benjamin Fischer, 1731–1793) – vācbaltiešu dabaszinātnieks, aptiekārs un grāmatvedis; vācbaltiešu mākslinieks, etnogrāfs un vēsturnieks Johans Kristofs Broce (Johann Christoph Brotze , 1742–1823; pārrakstījis dziesmas no drukāta avota); Heinrihs Baumans (Heinrich Baumann, 1716–1790; divas atsevišķas tekstu kopas) – vācbaltiešu mācītājs Liezērē un Cēsīs, Cēsu apriņķa pirmā iecirkņa prāvests, bibliogrāfs; Gustavs Bergmanis (Gustav von Bergmann, 1749–1814) – vācbaltiešu mācītājs Āraišos, Mazsalacā un Rūjienā, folklorists, grāmatizdevējs.

LU LFMI Latviešu folkloras krātuve pateicas Berlīnes Humbolta universitātes zinātniskajam līdzstrādniekam Kasparam Renneram (Kaspar Renner), Berlīnes Valsts bibliotēkai un LNB Letonikas un Baltijas centra vadošajai pētniecei Dr. phil. Beatai Paškevicai par latviešu tautasdziesmu kolekcijas digitālajām kopijām.

Apraksta sagatavošanā izmantotie materiāli:

Luža Bērziņa „Atraktā tautas dzeja” („Filologu biedrības raksti”, Rīga, 1933, 13. sēj., 114.–151. lpp.);

Luža Bērziņa „Greznas dziesmas” (Rīga: Zinātne, 2007 [1942], 77.–135. lpp.);

Beatas Paškevicas referāts „Tēvu tēvi laipas meta, bērnu bērni laipotāji. Latviešu tautasdziesmas J. G. Herdera konvolūtos Berlīnes Valsts bibliotēkā” (27.01.2015. LNB 4. stāva Mazajā zālē);

Beatas Paškevicas un Aijas Taimiņas rokrakstu analīzes komentāri (elektroniskā korespondencē 12.02.2016.).

Sagatavoja: Rita Treija