Kolekcijas

Ziedones Sērmūkšas atmiņu miniatūras – literārs dzīvesstāsts par autores bērnību Pirmās Latvijas brīvvalsts laikā, jaunās mūziķes sapņiem un cerībām, latviešu mūziķu un teātra vidi pēc Otrā pasaules kara, kā arī par padomju literāro vidi un tulkošanas specifiku.

"Reisa piezīmju" autori ir trīs pētnieki, Kārlis, Sašs un Andis, kuri beiguši LU Bioloģijas fakultāti un izpētes braucienam 1959. gada decembrī Baltijas jūrā piesaistīti no dažādām laboratorijām. Jau reisa sākumā bijis skaidrs, ka gaidāmi gari pārbraucieni, tiešā darba nebūs daudz, kā arī ziemas apstākļi neļaus izbaudīt jūras panorāmu, tāpēc nāksies ilgstoši nīkt šaurajās kajītēs un cīnīties ar jūras slimību. Lai ikdiena uz kuģa paietu krāsaināk, Sašs ierosinājis rakstīt kolektīvu dienasgrāmatu.

Žaņa Tālberga Kolimas darba nometnē rakstītā dienasgrāmata, kurā tiek aprakstīti 1946. gada notikumi no maija līdz novembrim, fiksējot smago ikdienu, aprakstot darba apstākļus, ēdienreizes un ikdienas sadzīvi. Dienasgrāmatā skarbie ikdienas apraksti mijās ar romantiskiem sapņiem par dzimteni un došanos mājās.

Betijas Gravas (1902–1995) dienasgrāmatas, kas rakstītas dažādos laikos – agrākā datēta 1917. gadā, savukārt vecākā 20. gadsimta 60. gadu beigās.

Lilijas Auzenbahas (1898–1973) atmiņu stāsts vēsta par ģimenes došanos bēgļu gaitās no dzimtas mājām Lestenes pagastā uz Rīgu 1915. gadā, kā arī no Rīgas uz Vidzemi 1917. gadā. Jaunās sievietes piezīmes tapušas 1917. un 1921. gadā Valkā. Tajās detalizēti atspoguļota bēgļu sadzīve un izjustais ceļā.

Vinetas Beltiņas atmiņas ir rakstītas 21. gadsimta sākumā, atskatoties uz mūžā piedzīvoto. Atmiņu autore reflektē par bērnību un vecāku darbu Pārgaujas kolhozā, savām skolas un darba gaitām, kā arī dažādajām attiecībām un mīlestību.

Daļa no Kārļa Svensona (1884-1964) mūža garumā pierakstītā - citāti, dzejoļi un pārrakstīti daiļdarbu fragmenti, kā arī vingrinājumi tulkošanā. Iespaidīgo materiālu pēc K. Svensona nāves apkopojis mazdēls Andris. Burtnīcu skaits sniedzas pāri simtam, bet trīs kladēs autors apkopojis ziņas par savu dzīvi, sākot ar vecāku laulībām 19. gadsimta beigās Zviedrijā, līdz dzīves nogalei Latvijā 20. gadsimta 50.–60. gados

Kolekcijā ietilpst Silvijas Priednieces (dz. Grēniņas) autobiogrāfiskie rakstījumi, kuru rakstīšana uzsākta 20. gadsimta 90. gados – autobiogrāfisks vēstījums, kurš aptver visus Silvijas dzīvi, kā arī dienasgrāmatas ieraksti, kuros fiksēti ikdienas notikumi, sākot no 1995. gada.

Emīlija Vecvagare strādājusi Pagaidu valdības birojā kā sekretāre un savu dienasgrāmata rakstījusi no 1917. gada 21. jūlija līdz 1921. gada 31. decembrim. Tā ir bagāta ar jaunās sievietes personiskām izjūtām un Liepājas norišu tvērumu. Īpaši ir dienasgrāmatas ieraksti, kas vēsta par aprīļa puča notikumiem Liepājā Latvijas brīvības cīņu laikā 1919. gada 16. aprīlī.

Kokapstrādes inženiera un pedagoga Gunāra Viļuma (1945–1989) dienasgrāmata, kurai dots nosaukums "Ar bisi un makšķeri". Rakstīta no 1971. līdz 1977. gadam, fiksējot medību un makšķerēšanas piedzīvojumus.

Dienasgrāmatas ieraksti, kas tapuši Līgatnē 1951. gadā, vēsta par Egitas Balodes-Loginas tēva piedzimšanu un uzaugšanu. Savukārt turpat 1975. gadā tapušie pieraksti dokumentē pašas Egitas ienākšanu ģimenē, atainojot vecāku izjūtas audzinot savu pirmo atvasi.

No 1964. gada 16. jūlijam līdz 9. augustam tūristu grupa no Latvijas apceļoja sešas PSRS republikas (Krievijas, Ukrainas, Moldāvijas, Baltkrievijas, Lietuvas un Latvijas), fiksējot piedzīvoto un redzēto kopīgā dienasgrāmatā.