Kolekcijas

Jānis dzimis 1926. gadā Vecates pagasta "Lejaskliņģeros", kur nodzīvo visu mūžu. Pēc tēva nāves 2005. gadā meita Gaida Pevko, uzkopjot "Lejaskliņģeru" bēniņus, pamanījusi kādus vecus papīrus. Tās izrādījušās no 1945. līdz 1947. gadam rakstītās Jāņa dienasgrāmatas. Dienasgrāmatās ikdienas rūpes un pienākumi lauku saimniecībā, temperatūras izmaiņas un norises dabā mijas ar neziņu par savu un tuvinieku likteni nacistiskās Vācijas un PSRS okupētajā Latvijā.

1955. gadā, būdams izsūtījumā Sibīrijā, kalējs Voldemārs Mitenieks (1908–1960) uzsāka rakstīt savu dzīvesstāstu ar nosaukumu "Vientuļās sirdis". Tika uzrakstīta pirmā daļa, kur nedaudz romantizēti un poētiski, bet atklāti ir aprakstīta autora bērnība Dobeles pusē.

Latviešu leģionāra Imanta Jansona dienasgrāmata, kurā aprakstīts un papildināts ar fotogrāfijām deviņpadsmitgadīga jaunieša piedzīvotais un pārdzīvotais Otrā pasaules kara laikā. Pats autors to dēvējis par "Manu dienu grāmatu" un ikdienu trauksmainajos apstākļos dokumentējis poētiski, ar dzimtās Kuldīgas pusei raksturīgu leksiku.

Martas Vītumas 1997. gadā aizsāktie atmiņu stāsti, kurus autore rakstījusi 88 gadu vecumā. Vēlāk meita Zaiga tos pārrakstījusi datorrakstā un katram pievienojusi tematisku nosaukumu. Zaiga atceras, ka mammai stāstu rakstīšana bijusi "iespēja aizpildīt vientulības laiku kā arī mums, saviem mīļajiem, pastāstīt par sev svarīgiem savas dzīves notikumiem, kas citādi paliktu nezināmi."

Jēkaba Ziedara (1924) atmiņu vēstījums, kuram sniegts nosaukums "Puišķins, Anūts, Džeks". Trešajā personā tiek aprakstīts autora piedzīvotais – bērnība Latgales puses Silenē, mācības Liepājas tehnikumā, iesaistīšanās 2. Pasaules karā, atrašanās gūstekņu nometnē Zedelgemā. Īpaša nozīme atmiņās ir autora studijām Baltijas Universitātē. Atmiņu noslēguma daļā vēstīts par Jēkaba ceļu uz Austrāliju un pirmajiem dzīves gadiem tur.

Hertas Egles (1913–2004) rakstītais dzīvesstāsts, pievēršoties nozīmīgākajiem mūža pieturpunktiem – bērnības dienām Annas pagastā, mācībām Rankas mājturības skolā, kāzām, Otrā Pasaules kara sarežģījumiem, izsūtījumā pavadītajiem gadiem Sibīrijā, kā arī par sadzīvi Latvijas PSR pēc atgriešanās dzimtenē.

Alūksnes novada Annas pagasta iedzīvotāja Adolfa Čerbikova (1921-2013) dzīvesstāsts, kuru 2006. gadā klausījusies un pierakstījusi viņa mazmeita Līva Čerbikova. Tas vēsta par Otrā pasaules kara laikā piedzīvoto leģionāru rindās un Padomju Savienības soda nometnēs, kā arī dzīvi pēc atgriešanās dzimtajās tēva mājās, līdz pat mūža nogalei aktīvi iesaistoties Annas pagasta kultūras dzīvē.

Alūksnieša Aivara Puzuļa atmiņas par dzimto Mazuļu ciemu, kurā viņa māte bijusi pēdējais iedzīvotājs, pierakstījis no 2013. gada aprīļa līdz 2014. gada maijam. Atmiņu vēstījumi par ciema iedzīvotājiem, arī Aivara vecākiem un vecvecākiem, mājām un notikumiem, papildināti ar prāvu Mazuļu ciema un tā apkārtnes vietvārdu krājumu.

Romāna Dūņa (1925–2019) 2003. gadā rakstītās atmiņas par bērnību Valmierā. Rakstītajā spilgti iezīmējas 20. gadsimta 30. gadu Valmiera. Atmiņas vēsta par Romāna ģimenes locekļiem un radiniekiem, tēva grāmatizdevēja Jāņa Dūņa uzņēmumu, darbiniekiem un grāmatu radīšanas specifiku. .

Alberta Balttura (1899–1980) rakstītās dienasgrāmatas no 1975. līdz 1979. gadam. Starp laika apstākļu fiksējumiem un "darba žurnālu", atrodami arī autora dzejoļi, citējumi, avīžu izgriezumi, zīmējumi, pārraidot autora iekšējās pasaules izjūtu. Dienasgrāmatas ieraksti veikti krievu valodā, dzejoļi ir rakstīti gan krievu, gan latviešu valodā.