Kolekcijas

Kolekcijā ietilpst Elizabetes Bušas (1891–1981) 1916. gadā rakstītās atmiņas par viņas un ģimenes locekļu došanos bēgļu gaitās no Slokas uz Krieviju un 20. gadsimta sākumā rakstītie dzejoļi, kā arī atsevišķā burtnīcā dzejoļi, kuri tapuši 20. gadsimta 70. gados.

Jura Emsiņa (1936) rakstītās atmiņas par bērnības un jaunības gadiem, pavadītiem Lielvārdē. Īpaša uzmanība pievērsta aprakstiem par Lielvārdes vidusskolu un mācībām, kolhoza "Lāčplēsis" tautas deju kolektīvu (tā sākotnējais vadītājs ir bijis Harijs Sūna, vēlāk Uldis Šteins), sporta pasākumiem.

Dienasgrāmatā dokumentētas “skautiskās gaitas” no 1938. gada līdz 1939. gadam. Puiši neformāli apraksta skautu tikšanās reizēs runāto un darīto – gan kritiski, gan, viens otru uz zoba vilkdami, viņi fiksē jauniegūtās zināšanas dzirdētajos priekšlasījumos, apgūto praktiskajās nodarbībās, kopīgi piedzīvoto vairākos ceļojumos. Rakstītais papildināts, ilustrējošiem zīmējumiem, avīžu izgriezumiem un fotogrāfijām.

Aijas Vīksnas (1929) atmiņas par Vecdzērvi – ciemu Saukas pagastā, kurā ir dzimusi un pavadījusi dzīves pirmos gados. Atmiņās tiek aprakstītas visas ciema mājas 20. gadsimta 30. gados, kā arī raksturoti spilgtākie ciema iedzīvotāji un notikumi.

Lūkasa Ozoliņa (1879–1962) 1959. gadā Bufalo (ASV) rakstītās atmiņas, kuru pirmajā daļā apkopots informācija par dzimtu: vecvecākiem Frici un Madi Ozoliņiem un tēvu Jēkabu Ozoliņu, bet to noslēgumā pārstāstīts paša dzīvesgājums, kurā pieredzēta 1905. gada revolūcija un tās sekas ar došanos bēgļu gaitās, Pirmais Pasaules karš, deputāta amats Latvijas Republikas Saeimā, skolotāja gaitas dažādās Latvijas skolā, emigrācija uz Vācijas DP nometnēm, kā arī mūža nogale Bufalo.

Viļānietes Marfas Mivrenikas (1937) atmiņas par bezrūpīgo un laimīgo bērnību, kuru izjauc 1944. gads, kad partizāni nogalina viņas tēvu, turpmākais atmiņu vēstījums hronoloģiski apraksta sadzīvi kolhozā un agrīno padomju laiku realitāti.

Mežsaimnieka Edgara Ezerlīcīša (1927–2015) 21. gadsimta sākumā rakstītās atmiņas, kurās viņš atskatās gan uz savām dzīves gaitām, gan pievēršas Jūrmalas puses mežu apsaimniekošanas jautājumiem, sīki aprakstot mežu floru un faunu, augsnes īpatnības, ezerus un upes; papildus atmiņās aprakstīti dažādi medību gadījumi. Rakstītajā ir daudz eksaktas un faktoloģiskas informācijas, taču stāstījums ir raits un vietumis pat poētisks.

Lietuvas latvieša Emīla Kriškāna (1908–2000) 1979. gadā sarakstītās atmiņas par bērnību un dzimtajām mājām "Kalneļi", kurās detalizēti mēģina rekonstruēt savu dzimtu, kā arī fiksē sadzīves notikumus un pārdzīvojumus.

Vēsturnieka Pētera Stepiņa (1914–1999) 1995. gadā rakstītās atmiņas par dzimto Anču ciemu Aulejas pagastā. Īpatnajā latviešu un latgaliešu valodu mistrojumā uzrakstītas personīgās atmiņas par sadzīvi dzimtajā ciemā 20. gadsimta 20. gados.

Genovefas Upenieces (1945) dienasgrāmatas, kurās fiksēti ikdienas notikumi un pārdzīvojumi no 1959. līdz 2018. gadam.

Kolekcijā ietilpst jūrkalnietes Zigrīdas Paegles (1945) dienasgrāmatas, no kurām vecākā datējama ar 1961. gadu. Jaunākās ir rakstītas kopš 1999. gada. Sākotnēji dienasgrāmatās fiksēta tikai sadzīviska informācija – laika apstākļi, saimniecības dati (govs slaukums, izperētās olas), aizņemtie vai atdotie parādi, nāves dienas utt., taču ar laiku dienasgrāmatas ieraksti kļūst personiskāki un izvērstāki. Zigrīda apraksta gan to, ko noteiktās dienās ir darījusi, gan reflektē par savām emocijām. Dienasgrāmatu kopā var redzēt, kā tās no piezīmju grāmatiņas pārtop par izjustu pašterapijas līdzekli.

Jaunietes pārdomu un jūtu pasaules fiksējums dienasgrāmatas formā 20. gadsimta 90. gados.