Kolekcijas

Kalēja mācekļa Jāņa Rudzāna (1888–1919) no Rīgas sūtītā vēstule tēvam Jurim, aprakstot iespējamību iegādāties māju Rīgas tuvumā. Rakstīta neilgi pirms Pirmā Pasaules kara, ieskicējot vairākas laikmeta liecības – grūtības atrast darbu muižās, Rīgas apbūvi un paplašināšanos, zemnieku saimniekošanas modeļa maiņu.

Veronikas Vītolas (1940–2020) atmiņas par 1954. gada vasaru, kur tiek raksturota jaunas meitenes pasaule Balvu novadā, raksturojot gan padomju laiku reālijas, gan arī privāto ģimenes sadzīvi, attiecības, tradīcijas. Atmiņas ir autore rakstījusi 2001.–2002. gadā.

Kārļa Alberta Sīļa (1913–1968) rakstītā dienasgrāmata no 1943. līdz 1946. gadam. Dienasgrāmatā fiksēta II Pasaules kara gaita no autora kā kareivja skatupunkta. Tiek dokumentēta kareivja ikdiena 1944. gadā, kā arī aprakstīta klejošana Vācijā un Nīderlandē kara izskaņā. Turpinājumā viņš apraksta dzīves apstākļus un "gaidīšanas" laiku gan kara gūstekņu lēģerī, gan DP nometnē Bukstehūdē. Dienasgrāmatas lakonisko, notikumus fiksējošo stilu sākumdaļā nomaina emocionāli ieraksti tās otrajā pusē, daudzos autors vēršas pie Latvijā palikušās sievas, kura kļūst par dienasgrāmatu ierakstu adresātu.

Eustahijas Lucjanovas dienasgrāmata. Tā rakstīta laikā no 1939. gada 1. maija līdz 1943. gada 31. martam.

Ģeogrāfa Valentīna Puriņa (1910–1998) atmiņas, kas rakstīta no 1990. līdz 1998. gadam. Pirmajā daļā "Manas dzīves tēlojumi" Valentīns apraksta savus senčus: Vilku un Pūriņu dzimtas, kā arī iezīmē neparastu periodu savā dzīvē, kad ir spiests septiņus gadus dzīvot šķirti no saviem vecākiem un dzimtajām mājām Sanktpēterburgas pusē, mītot Vecgulbenē ar vecvecākiem un tēva brāļiem. Otrajā daļā "Dzīves gaitas ar Siverskajas skolas-kolonijas ceļazīmi" Valentīns apraksta savu izglītības ceļu, mācoties dažādās PSRS skolās un augstākās izglītības iestādēs.

Pētera Zariņa atmiņas, pierakstītas 20. gs. 80. gados un vēsta par autora bērnību Jaunburtniekos pēc 1. Pasaules kara, saimniekošanu tēva mājās, izsūtījumu 2. Pasaules kara laikā un dzīvi lēģerī Intā.

Skaidrītes Rozītes atmiņās vēstīts par viņas tēvu Jāni Rozīti, māti Emmu Rozīti un notikumiem no viņas dzimšanas līdz 2. Pasaules kara sākumam.

Veras Goppers atmiņas par vīru, ģenerāli Kārli Gopperu, iepazīšanos, dienesta gaitām, piedalīšanos I Pasaules karā un atgriešanos Latvijā. Atmiņu stāstījums tapis 1949. un 1950. gadā Zviedrijā. Teksts tulkots no krievu valodas.

Dzidras Bukaines atmiņās vēstīts par dzimtas vēsturi, kara un pēc kara laiku. Dzirda dienasgrāmatu rakstījusi visu dzīve, bet laikā no 2005. līdz 2010. gadam savas dienasgrāmatas apkopojusi dzīvesstāsta.

Kolekcijā ietilpst literātes, bibliotekāres un personību pētnieces Austras Rudzītes (1911–1991) dienasgrāmatas un vēstules.

Dienasgrāmatas ir veltītas Jāņa Jaunsudrabiņa (1877–1962) personības izpētei: Austra Rudzīte sāk veikt pierakstus 1959. gadā, kad piedalās Jaunsudrabiņa sievas dzimšanas dienas pasākumā. Kopš tā laika viņa turpina fiksēt visas tikšanās reizes un sarunas ar rakstnieku. Tas ir dokuments, kas spilgti iezīmē latviešu literatūras klasiķa pēdējo dzīves cēlienu. Sīki aprakstīta ir arī viņa nāve un bēres.

Kolekcijas otro daļu iezīmē Austras Rudzītes dienasgrāmatas ieraksti un piezīmes, apzinoties Jāņa Jaunsudrabiņa atstāto literāro un reālo mantojumu un veidojot viņam veltītu muzeju Minsteres latviešu ģimnāzijā.

Pusaudzes Elmas Marijas Vanags (1933–2008) rakstītā dienasgrāmatas no 1944. gada 18. augusta līdz 1945. gada 10. augustam. Tajā spilgti tēlota Otrā Pasaules kara realitāte – Elma ar vecākiem un radiniekiem dodas bēgļu gaitās. Dienasgrāmatā tiek aprakstīts viss bēgšanas maršruts – Rīgas osta, brauciens uz Ščecinu un nonākšana Gopingenas DP nometnē.

Dienasgrāmatas ierakstus spilgti papildina Elmas zīmējumi.

Jānis Cikota no 1977. gada jūnija līdz novembrim veicis "Zvejnieka piezīmes", atrodoties uz PSRS zvejas kuģa.

Ernesta Slaucītāja dienasgrāmata rakstīta no 1945. gada 20. aprīļa līdz 28. maijam, kad Ernests kopā ar ģimeni un citiem latviešiem atrodas bēgļu gaitās Vācijā.

Kolekcijā atrodamas Gunara Dambes (1925–1979?) 20. gadsimta 40. gadu beigās un 50. gados sūtītās vēstules un ceļojuma dienasgrāmatas. Vēstules tiek sūtītas no Eslingenas uz Koknesi, kur ir palikuši Gunara vecāki un jaunākais brālis. Pēc uzturēšanās DP nometnē Gunars emigrē uz Jaunzēlandi, vēstuļu formā fiksēdams pārcelšanās iespaidus – dabu, cilvēkus, kultūru, klimatu, ēdienu utt.
1956. gadā Gunars ar draugiem dodas ar buru laivu "Taihoa" no Jaunzēlandes uz ASV, viņa pierakstos fiksēts arī šī ceļojuma laikā piedzīvotais.