Kolekcijas

Mazsalacas zemnieka Ādama Purmaļa (1846-1917) autobiogrāfija.

Emīla Pudeļa (1893–1969) – Mazsalacas saimnieka, latviešu strēlnieka, Brīvības cīņu dalībnieka dienasgrāmata no 1912. gada 1. jūlija līdz 1938. gada 31. maijam. Dienasgrāmatās piefiksēti dienā veiktie darbi, to apjomi, kā arī citas ikdienas gaitas un svarīgākie notikumi mājās un tuvākā, tālākā apkārtnē.

Kāda vīrieša autobiogrāfisks vēstījums par laiku no 1944. gada augusta beigām līdz 1947. gada augustam. Vēstīts par ieslodzījumu Centrālcietumā, koncentrācijas nometnē Salaspilī un Zaksenhauzenā Vācijā. Spilgti un detalizēti atklāts arī pēckara laiks Latvijā, jo sevišķi Rīgā.

Jānis Pavasars (Zābaks) savu dzīvesstāstu rakstījis no 1965. līdz 1989. gadam. Tas aptver laika posmu no Jāņa dzimšanas 1912. gadā Kolberģa "Vecmārtiņos" līdz 1985. gadam, ļaujot lasītājam izsekot būtiskiem notikumiem Jāņa dzimtā valstisku un starptautisku politisku norišu kontekstā.

Bejas skolotāja Kārļa Valguma (1921–2006) dienasgrāmatas, kas rakstītas laika posmā no 1987. līdz 1999. gadam.

Rakstnieces un zinātnieces Ilzes Spergas skolas laikā sarakstītās dienasgrāmatas, sāktas 1993. gadā. 1990. gadu bērnu ikdiena un skolas dzīves notikumi papildināti ar krāšņu autores zīmētu, līmētu, aplicētu vizuālo materiālu.

1927. gadā dzimuša bilskēnieša Edgara Reinsona dienasgrāmata, kas rakstīta no 1944. gada 6. novembra, kad sākas viņa apmācības Egerā, tagadējā Heba Sudetijā, līdz iebraukšanai Kanādā 1947. gada 11. novembrī.

Madlienas pastnieces Alīdas Āriņas (1922-2003) no 1979. līdz 1990. gadam pierakstītās ikdienas norises.

Mūziķa Kaspara Tobja dienasgrāmata, rakstīta no 1986. gada februāra, kad autoram ir 15 gadu, līdz 1991. gada 23. martam. Tas ir talantīgi rakstīts darbs, spilgts liecinājums par jauna, radoša cilvēka domām un dzīvi 1980. gadu beigu Latvijā.

Trimdas rakstnieces un kultūras darbinieces Irmas Vīksniņas (1922–1976) dienasgrāmata, kas rakstīta 1941. un 1942. gadā – laikā, kad viņa vēl bijusi vidusskolniece. Emocionāls, spēcīgs un impulsīvs vēstījums par jaunas meitenes pieredzēto Baigajā gadā un vācu okupācijas sākumā.

Mazsalacas bijušās Izpildkomitejas priekšsēdētājas Rutas Lūses (1932–2012) atmiņas.

Māras Graustiņas (1937) pierakstītās atmiņas veltītas dēliem un mazbērniem. Tās sarakstītas 2009. gadā un ir kolorīts, detaļām bagāts sava laika vēstījums, kas stāsta gan par Māras vecāku ikdienas dzīvi 30. gadu Latvijā, gan autores pašas izdzīvoto Padomju laiku.

20. gadsimta 80. gadu beigās un 90. gadu sākumā Augusta Heinrihsona (1917–1996) sarakstītā autobiogrāfija "Mans neparastais dzīves stāsts" ir spilgts autora tēlojums par viņa bērnību un jaunību Latvijā 20. gadsimta 20.–30. gados, pievēršoties brīvvalsts laika ikdienas reālijām, pārdzīvojumiem un priekiem. Šķietami dzīvespriecīgo stāstījumu atmiņu pirmajā daļā, izjauc 1940. gads – autors ir liecinieks un dalībnieks traģiskākajiem 20. gadsimta Latvijas notikumiem. Atmiņas vēsta par 1941. gada deportācijām un virsnieku nošaušanu, nacistiskās Vācijas okupāciju, dalību Otrajā Pasaules karā, nežēlīgajām padomju filtrācijas nometnēm, autora mežabrāļa gaitām un dzīvi 20. gadsimta 40.–50. gados LPSR.

Divas lappuses no divpadsmitgadīgās Ērikas Jurčas (1932–1944) dienasgrāmatas. Tās vēstī par 1944. gada septembra un oktobra padomju aviācijas uzlidojumu Rīgai.

Pētera Treimaņa (1912–1997) atmiņu burtnīca, kurā aprakstīta iesaukšana militārajā dienestā Latviešu leģionā 1944. gadā, cīņas un dzīve gūstekņu nometnēs.

1932. gadā dzimušā Dzintara Lāzera autobiogrāfija, kas rakstīta no 1999. līdz 2010. gadam par dzīves laikā piedzīvoto.

Matīšu draudzes Bauņos 1904. gadā dzimušā Pauļa Alkšņa "Darba žurnāli", kas rakstīti kopš 1926. gada 6. maijam līdz 1931. gadam, dzīvojot un saimniekojot Augstrozes "Jaundruķī".

Nezināma vīrieša dienasgrāmata ar nosaukumu "Daba". Rakstīta Krievijas teritorijā laika posmā no 1915. līdz 1919. gadam. Lakoniskas piezīmes par dabā novēroto un nodarbēm dabā.

No 1999. gada līdz 2009. gadam Astrīdas Tobes rakstītā dienasgrāmata vēsta par ģimenes piedzīvoto, apceļojot Latviju.