Atšifrēja | Magdalina |
---|---|
Pabeigts | Jā |
Pārbaudīts | Jā |
Izveidots | 2024-11-29 17:51:17 |
Labots | 2024-11-30 15:01:01 |
Atšifrējums | kādām lupatām, lai būtu drošāka braukšana. Sievietes salika barību kurvjos un arī salēja dzeramo kanās. Kad bij pienācis gaidītais laiks, tad strādnieki aizbrauca. Strādnieki no pļavas ātrāk mājas nebrauca, kamēr viss siens bija nopļauts, izžāvēts un tad ar siena vezumiem brauca mājās. Tā strādnieki strādāja no saulītes līdz saulītei, kamēr viss siens bija priekš lopiem uz ziemu sagādāts. Vasaras vakarā. Tikko saulīte bija nogājusi, mājās sāka nākt strādnieki, kuŗi novietojuši savus darba rīkus gāja ēst vakariņas. Kamēr citi ēda vakariņas, es izskrēju ārā un sāku lēni virzīties gar laukmalu uz pļavas pusi. Līdz ar saulītes norietēšanu visa daba bija apklususi un ka miegā iemigusi, tikai pa retam kāda vārna vēl pārlaidās no koka uz koku. Es biju aizgāusi jau uz pļavu, pa kuŗu sāku staigāt no vienas puses uz otru, jo tur vēl ziedēja dažādas puķītes, kuŗu smarža mani vilināt vilināja, un tā es staigādama lasīju šos skaistos ziediņus. Man staigājot tapa tik savādi ap sirdi, ka pate nevarēju lāgā saprast, kas ar mani notiek, Reizēm man bija tādas kā bailes un domāju tūlīt skriet uz mājām, bet reizēm mani pārjēma tāds prieks, ka biju spējīga kliegt visā spēkā un priecāties par skaisto vakaru. Visi putniņi bija aizgājuši pie miera un nebija dzirdama vairs viņu jaukā dziedāšana jā tas |
Atšifrēt tekstu |
Krājums | Latviešu folkloras krātuve |
---|---|
Kolekcija | Mazpulku materiāli |
Atslēgvārdi | |