(N=31) Teic. Monika Lapšinskis, 60.g.v. Kraslavā [855] 9178 - 4206  ...

N;1635

Mīkls un dažādi izteicieni.

9178

Ar kājām min, ar vēderu trin. Bet pavederē lērums ceļās. (AužAudeklu)

9179

Ar pirkstiem spēlē. Kaklā dzied, gurnos kustas un pavēderē briest. (Vērpj.)

9180

Kniedē, skrūvē, tēš un vīlē. Vējš pūš cauri svilpodams. (Zedeņu sēta.)

9181

Tēsts un būvēts, velts un celts-saule spīd cauri, vēja netur un lietu

nesargā. (Zedeņu sēta.)

9182

Gaška sēd pie galfa un ēd tā kā viņai nav, Ja viņai būtu tas ko tā ēd,

tad viņa nebūtu tas kas viņa ir. (Meitiets olas ēd.)

9183

Viesi brauc Vāczemē, loku redz šai zemē. (Varaviksne)

9184

Tiltu gīž, bet beļķus necērt. (Sals)

[Viens slīkst, -divi skatās bet neglābj. (Pimpis ar pautiem, pisoties)]

9185

Kāmēr dzīva tad visiem laba, pats keizars bez manis nevar iztikt, -kad

pa galam, tad i suns kaulu nēēd. (Bļoda.)

[Pīzda guļ vijgriešņos.] ( Vīrieša mite ar bārdu. )

9186

                                                                       -četri

Vecam ubagam divpadsmit kules, katrā kulē septiņi kaķi, katram kaķim

septiņi bērni.. (gads)

9187

Smuka balta jumpraviņa glāžu skapī šedināta, -svētam vīram ceļu rāda.

( Svece lukturī un mācītājs)

9188

Melns krauklis spārnus plāta, visi apkkārt zemē krīt. ( Mācīt. un draudze. )

9189

Melnais krauklis savus bērnus pār sētiņu baro. ( Mācīt. un dievgaldnieki)

9190

Kā bāž ta perd, ka velk ta miezna. ( Alus muca. )

9191

Kaklā spēlē, gurnos danco, pavēderē lērums ceļās. ( Vērpj. )

9192                                                      9193

Gan kalta, gan lieta, par pasauli valda. Kungam daudz-nabagam nau. ( nauda. )

9194

Ja kungs bez piedurknēm staigās, ko tad nabags laizīs.

9195

S * v =

20

Bagātam jau i dievs palīdz.

9196

Dievs palīdz ! Ja palīdis tad velc malā .

9197

Dievs palīdz ! Nāc labāk pats palīdzēt, nesūti otru.

Durakam jau i kule par zvanu.

[Ak tu duraks !- Duraks jau bikses.]

9199

Mīlestība kā darva stiepjas.

[Nu vai dabuji ar ? Dabūt jau dabuju, bet kas tā par dabūšanu.]

9200

Vai tevi ciemā mieloja ? Mieloja gan, tikai ēst nedeva.

[Ēd vien ēd rupju maizi, sēnala dirsā neiespriedīsies.

Dzer vien droši, ja nepatiks gan jau izmīzīsi.]

9201

Akmens ar akmeni satiekas, kā nu lai cilvēki nesatiekas.

[Pist grib, bet pātaru nemāk.

Kustin pakaļu tad būs maize.

Skald malku vai pis lielmāti tas vienalga.]

9202

Paēdušai cūkai ar vien milti rūgti.

9203

Katram sava uts, bet kas to netic tam ir divas.

9204

Tumsā jau vis as aitiņa melnas.

9205

Kāmēr meitās, tikmēr toles. Bet kad apprecas, tad izaug ragi.

Kas cels suņam asti jā ne pats.