[891]
Tukuma apr. 17, dok. 268 Vecmoku p. tc A. Lasenbergs
7661
Sēnes.
Sēnēs iet sievietes un bērni, retāk vīrieši. Sēņot iet
no rīta labi agri, lai uz brokastlaiku tiktu mājās. Visvai -
rāk sēnes augot pēc lietus. Sievas, kuras sēnes pārdod
Tukumā uz tirga, sēņojot visu dienu.
Par ēdamām sēnēm skaita: bērzlapas, baravikas, gailenes,
vilnīšus, krimenes, silenes, priedenes, alksnenes, aitenes,
sevišķi cienītas tiek baravikas un bērzlapas, sevišķi
podiņi. Kaitīgās sēnes ir mušmiras, sūdsēnes. Ja sēņu
kāti nav tārpaini, tad izlieto arī kātus, tāpat ja baravi -
ciņas jaunas, tad lieto ar visu mīkstumu. Sēnes uz oglēm
cep dažreiz tikai mazi bērni, lieli cilvēki to nedar.a
Vārītas sēnes lieto, no viņām vāra zupu un cep uz pannu.
Sēnes uz pannu sacep /ja vairāk, tad grāpī/ taukos, citreiz
liek arī sviestu un krējumu. Ēd ar sausiem kartupeļiem,
vai maizi. Zupā zēnes sagriež sīkos gabaliņosliepiek kar -
tupeļus, citreiz klāt lej pienu, citreiz liek klāt smalki
sagrieztu speķi, gaļas gabaliņus. Žāvētas sēnes nelieto.
Ziemai sēnes uzglabā. Sēnes vispirms iztīra no tārpainām,
tad novāra, dažas dienas ļauj tām pamirkt ūdenī, tad ņem
laukā, liek maisiņā un sloga zem akmeņa. Pēc noslodzīšanas
sēnes sasāla koka baļļiņā, jeb spainī. Salītās sēnes gata -
vo ēšanai tāpat kā svaigas, izņemot to, ka tas nomērcē, lai
nebūtu tik sāļas.
Tukuma apr. 17, dok. 168 Greņču pag. tc J. Jomerts, M. Ābele
4662
Ogu un sēņu sagatavošana un ēdieni.
Senāk ogu ievārījum em nepiegrieza sevišķu vērību.
Aveņu, zemeņu, melleņu, sustreņu, ievārījumus nepazina nemaz..
Vienīgās ogas kuŗas ievārīja zaftē ziemai, bija brūklenes.
|