Fails
| Atšifrēja | Ilze Ļaksa-Timinska |
|---|---|
| Pabeigts | Jā |
| Pārbaudīts | Jā |
| Izveidots | 2018-11-26 13:52:55 |
| Labots | 2018-11-26 13:53:57 |
| Atšifrējums | Pasts vairs nedarbojās, jau fronte bija pievirzījusies itin tuvu Salaspilij. Dēļ tā no Rīgas Salaspilī nepienāca vairs vēstules. Šad un tad ar vilcienu atbrauca Salaspilī no Rīgas kāds no apcietināto piederīgiem, atvedot produktus. Šos produktus piederīgie nenesa uz nometni, jo tur tos apcietinātais nedabuja, bet gan uzmeklēja apcietināto darba vietā, kur tad piederīgais varēja kādu minūti parunāt un paciņu nodot personīgi. Sargāt mūs še sargāja vācu lidotāji, kuŗi bija diezgan cilvēcīgi. Arī mums tad bija laime pārējiem, jo tādās reizes arī mums krita kāds gabaliņš maizes, kāds papiraus vai burkāns. Daudzreiz arī darbs mums bija jāpārtrauc, jo uzlidoja Sarkanās Armijas lidmašīnas, kas bombardēja apkārtni. Tad mēs paslēpāmies, jo dabīgi, ka lidotāji nevarēja šķirot mūs no vāciešiem un vispāri no militāriem objektiem. Bija arī daži upuri. Pats gan tiku vienmēr sveikā cauri. Šai laikā arī viena vai otra grupa apcietināto atstāja nometni un tika nosūtīta uz Vāciju. Septembra vidū mani iedalīja darbam nometnē — pie bomja cilāšanas vārtos. Tas ir pie nometnes ārējiem vārtiem stāvēja sardze un tur mums apcietinātiem nebija ko meklēt. Nometnē iekšā tuvu vārtiem stāvēja komandantūras ēka. Pie komandantūras vienmēr stāvēja dažādas mašīnas un personas kuŗām bija vajadzīgs apcietināto darba spēks. Šiem pašā nometnē nebija ko meklēt. Lai viņi aiz pārpratuma neiekļūtunometnē, tad tūlīt aiz komandantūras ēkas pāri ceļam bija pārvilkts bomis, kuŗš bija paceļams un nolaižams, tāpat kā dzelzceļu pārbrauktuvju bomi. Vot pie šāda bomja dabūju stāvēt arī es. Darbs man bija sešas stundas dienā, pēc kam mani nomainija cits. Nu mans stāvoklis uzlabojās. Par šo darbu dabūju no virtuves papildus vēl divas porcijas zupas, katrā ēdienu reizē, tā mana parastā porcija nāca kā trešā. Nu vismaz es biju paēdis. Arī mēteli dabūju, kas septembra vidū, pastāvot biežajiem lietiem bija ļoti no svara, jo nu vairs tā nesalu. Tak mans prieks nebija ilgs. 24. Septembra rītā 44. g. mūs nostādīja nometnes vidū ceļam uz Vāciju. Ceļā uz Vāciju Mūs nostādija nometnes vidū un stingri pārbaudīja, vai esam visi. Tad deva rīkojumu doties uz barakām un saņemt savas lietas. Ko ņemt jau nu nebija. Manā īpašumā skaitījās viens vatēts vecs deķis, viens kareivju katliņš un karote. No apakšveļas tā kas mugurā un cietumnieku drēbes. Savas privātās virs- –6– |
| Atšifrēt tekstu |
| Krājums | Autobiogrāfiju krājums |
|---|---|
| Kolekcija | Nezināma cilvēka dzīvesstāsts. Sākts 1944. g. augustā |
| Atslēgvārdi |
|
| Vienības | #LFK Ak 3, 1 #LFK Ak 3, 2 |
