937

N 20. Tā gan reti, tā gan reti,
Kā pie tēva, māmuliņas
Kalnā zied ābelīte,
Lejiņā upe tek;
Upē balta mazgājos,
Ābelē žāvējos.

938

N 21. Dēla māte mani rāja,
Ka es viņas dēlu gribu.
Manis dēļ sav dēliņu
Kar pa bungu mugurā.

939

N 22. Paldies saku tev mamiņa,
Par to vieglu dvēselīti.
Uz akmeņa nesēdēji
Manu mazu lolodama.

940

N 23. Meža sarga meitas veda,
Kas tām gāja panākstos?
Priežu rinda, egļu rinda,
Peku rinda nopakaļus.

941

N 24. Izdziest mana uguntiņa,
Nomirst mana māmuļiņa;
Uguntiņu gan iekūru,
Māmuliņu neuzcēlu.

942

N 25. Tec, saulīte, apskaties,
Kas tek tavā ēniņā!
Simtiņš mazu bārenīšu
Tek kailām kājiņām.

943

N 26. Vai, Dieviņ, ko darīšu,
Nevar mantu ievaļāt;
Apvilkos kažociņu,
Līdz krekliņu izmazgāju.

944

N 27. Visi ļaudis mani teica,
Es boriņa raganiņa.
Es sviestiņu kaudzē metu,
Ar sieriņu atstutēju.
Teikuse vēl: 19, 543.