Fails
| Atšifrēja | Ilze Ļaksa-Timinska |
|---|---|
| Pabeigts | Jā |
| Pārbaudīts | Jā |
| Izveidots | 2018-12-13 13:29:20 |
| Labots | 2018-12-13 13:29:15 |
| Atšifrējums | 27. ta ņem māte no skapiša rožmarriņ glāzi, un būs kādu pilienu iepilināt varbūt kad tad sāpe nepaliekot miera, un pilina man ausi, bet ta glāze palīst, tā ause pilna, ja bet nu sāk ta zāle kost tai ausi ta ka es paliku bes samaņas tad es palikku nost pusotras dienas un nezinnu ne ka kas ar manni notikka kad otrā diena pie vakkara sāku atmosties, tad es turrēju kad tas irr tas pats brīdis ta patti diena kad zāles pillinaja, tad man gan bij jābrīnās kad māte sāka stāstīt ka pūlejūšies un kustinajuši, gan lējuši pienu gan ūdeni tai ausi bet me ko nav līdzejis un vissu |
| Atšifrēt tekstu |
| Krājums | Autobiogrāfiju krājums |
|---|---|
| Kolekcija | Ādama Purmaļa dzīvesstāsts |
| Atslēgvārdi |
|
