Fails
Ak10-Irmas-Viksninas-dienasgramata-01-0003
AtšifrējaIlze Ļaksa-Timinska
Pabeigts
Pārbaudīts
Izveidots2018-12-17 11:21:16
Labots2018-12-17 11:21:06
AtšifrējumsOtrdien,1941. g. 11. III
Mana klusā draudzene... Nedusmojies uz mani! Tu taču mani pazīsti, vai ne? Es griežos pie Tevis, Tu mani saproti! Tici man es esmu daudz rakstījusi. Cik tas liekas sen... Ai, skaistā, baltā diena! Tādas otras manā mūžā vairs nebūs! Nē, nē! Es neskumstu, bet man tikai ir tā savādi, tik ļoti savādi. Cik pēc tam nav aizgājušas dienas! Priecīgas un skumjas! Daudz! Ļoti daudz!
Cik skumji! Inga rīt aizbrauc uz Vāciju. Man liekas, ka kādreiz mēs tomēr redzēsimies. Ai, mīļā Inga! Cik Tu biji man laba, izpalīdzīga un gudra. Vai atceries to dienu, kad mēs pirmo reizi baltas kā sniega pūkas stājamies
Atšifrēt tekstu
KrājumsAutobiogrāfiju krājums
KolekcijaIrmas Vīksniņas dienasgrāmata
Atslēgvārdi
Vienības#LFK Ak 10, 1

Šī vietne izmanto sīkdatnes, lai uzlabotu lapas lietojamību un optimizētu tās darbību. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat sīkdatņu lietošanai lulfmi.lv digitālajos resursos. Uzzināt vairāk.

Tēzaurs