Fails
| Atšifrēja | Ilze Ļaksa-Timinska |
|---|---|
| Pabeigts | Jā |
| Pārbaudīts | Jā |
| Izveidots | 2018-12-17 09:25:23 |
| Labots | 2018-12-17 09:25:00 |
| Atšifrējums | pār Latviju atkal plīvotu sarkan-balt-sarkanais karogs! Tad viss būtu daudz vieglāki! 19. jūnijā. Biju uz medicīnas fakultāti. Ak, šausmas! Pārnācu mājās gluži slima. Nē, to tomēr es neizturēšu! Nav ko domāt! 20. jūnijā. Biju uz ģimnāziju. Man liekas tā bija pēdējā reize. Izņēmu dokumentus. Tā! Nu, esmu vaļā! Tagad krietni jāatpūšas. Esmu palikusi par īstu kaulu kambari ar visiem boļševiku eksāmeniem. Plaušas streiko... Gan būs atkal labi... Tikko ienācu istabā, tūlīt pamanīju rožu smaržu. Nu, kā tad! Viktors ar Laimoni atsūtījuši sarkan-balt-sarkanas rozes! Paldies, mīļie puikas! Cik patīkami, tās nav sūtītas uz skolas beigšanu, bet gan apsveicot mani turpmākā dzīvē. Tā tad, apgājuši ar līkumu! Palaidņi! Tīra atnesusi vienu baltu un smaržīgu rozi, otru tādu pašu ar Tīras starpniecību atsūtījis Ernests. Mīļš paldies! Vēlāk. Gāju svētceļojumā uz Brāļu kapiem. Cik tur viss ir kluss... Dusošie varoņi! Nedomājiet, ka Jūs esat aizmirsti. Nē! Nē! Latvija - Māte skumji liec savu galvu. Es ilgi lūkojos tās tēlā... Sirdī savādas skumjas. Ak, mīļā Latvija! Kādas nebaltas dienas pār Tevi ir nākušas. Tikai slepus kā bēgļi varam šurp atnākt, lai smeltu spēku Tēvzemes mīlestībai, lai smeltu spēku cīņai... Vai ilgi tas tā turpināsies? Nē, es negribu tam ticēt! 23. jūnijā. Karš... Beidzot! Cik es esmu savāda. Bet es priecājos... Visapkārt uztraukums. Čuksti. Zaimi un lāsti! Ak! |
| Atšifrēt tekstu |
| Krājums | Autobiogrāfiju krājums |
|---|---|
| Kolekcija | Irmas Vīksniņas dienasgrāmata |
| Atslēgvārdi |
|
| Vienības | #LFK Ak 10, 1 |
