Fails
Ak10-Irmas-Viksninas-dienasgramata-01-0009
AtšifrējaIlze Ļaksa-Timinska
Pabeigts
Pārbaudīts
Izveidots2018-12-17 09:25:50
Labots2018-12-17 09:25:23
Atšifrējums24. jūnijā.
Ak , es muļķa meitene! Es sēžu uz gultas gala pie loga un priecājos par to, kavirs Spilvēm paceļas melni dūmu mutuļi. Tur gaisā izkūp boļševiku benzīns un diezin kas vēl ne! Mājā briesmīgs uztraukums. Paps ir izbraucis! Uz kurieni, nezinu! Pie mums dzīvo Emis! Paldies, Dievam, ka tā! Dun lielgabali. Sirds savādi dreb.
Naktī.
Trauksme... Cik šausmīgi kauc sirēna! Es nevaru izturēt! Esmu pilnīgi saģērbusies. Viss dubultīgi. Pat mēteļi. Dokumenti sapakoti rokas somā. Visas mīļās lietiņas sakārtas apkārt.
Stāvu pie loga. Tuvojas kāda apgaismota lidmašīna. Dobji trokšņi. Ak! Kas tas? Raķetes! Ak, cik skaistas! Sarkanas, zaļas... Rindā vien skrien tumšajās debesīs. Bet... Visas augšup skrienot izdziest. Savādi. Vai tas nav kaut kas cits. Jautāju Ernim. Jā, es neesmu maldījusies. Lodes! Skaistas, nāvi nesošas uguntiņas! Kas to būtu domājis. Jā, nu pirmo reizi savā mūžā redzu karu. Pirmo reizi dzirdu bumbu sprāgšanu.
27. jūnijā.
Pāri galvai lido lodes. Šausmīgs uztraukums. Kur paps? Ak, Dievs! Arī Ernis aizgāja uz radiofonu un vairs nav atnācis. Gribu iet meklēt. Mamma negrib laist. Beigās aizejam abas ar Tīru. Uz staciju nelaiž. Tik tikko abas neapcietina. Nav nekādas kārtības. Paķeru divriteni un joņoju uz staciju no otras puses. Ar lielu runāšanu tieku iekšā. Laimīgi dabūnu zināt, ka paps ir sveiks un vesels. Drāžos uz māju kā viesulis. Nevaru neko parunāt. Par labu ziņu visi priecājās. Kā gan kopējas bēdas tuvina pavisam svešus cilvēkus!
Atšifrēt tekstu
KrājumsAutobiogrāfiju krājums
KolekcijaIrmas Vīksniņas dienasgrāmata
Atslēgvārdi
Vienības#LFK Ak 10, 1

Šī vietne izmanto sīkdatnes, lai uzlabotu lapas lietojamību un optimizētu tās darbību. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat sīkdatņu lietošanai lulfmi.lv digitālajos resursos. Uzzināt vairāk.

Tēzaurs