Fails
| Atšifrēja | Ilze Ļaksa-Timinska |
|---|---|
| Pabeigts | Jā |
| Pārbaudīts | Jā |
| Izveidots | 2018-12-17 09:26:06 |
| Labots | 2018-12-17 09:25:51 |
| Atšifrējums | 28. jūnijā. Debess apmākusies jau no paša rīta. Spalgi dreb gaiss. Tarkšķ tanki, rej ložmetēji. Netālu no mājas ir zenītartilērijas ligzda. Pie stacijas šausmīgs kvantums munīcijas! Parādes durvis slēdzam, nelaižam iekšānevienu cilvēku. Kāds grabinās pie durvīm. Saimnieks iet skatīties. Paps! Ak, Dievs! Beidzot mājās! Tikko spēj turēties uz kājā. Ievainots! Ak, labi, ka mājās. Gan jau kaut kā saglābsim! Raudu! Nespēju par sevi vairs valdīt! Kā viņš ir nonīcis! Apkopjam, paēdinam un noguldam saimnieka istabā. Augšā jau vairākas dienas nedzīvojam. Šausmīga dārdoņa. Apakšā tomēr drošāki. Dzīvojam zem trepēm. Atnāk Martas mamma. Gluži beigta aiz bēdām. Marta nav pārnākusi no kara sākuma. Nav tikusi pāri Daugavai. Mierinam kā varēdamas. Naktī. Sēžam zem trepē. Māja dreb. Tumšs. Pāri mājai šauj zenītartilērija. Tā gandrīz nemaz neaprimst. Kaut kur tuvu rej ložmetējs. Pie mājas stūra dzirdama ložu sīkšana. Kaut viss tas ātrāki beigtos. Domāju par visiem mīļajiem. Kā iet manām meitenēm. Ligitai? Veltai? Viktor, vai Tu esi vēl dzīvs? Rūdi, kur Ernis? Manas domas pārtrauc šāviņu troksnis. Šausmīgs nogurums! Elpot arī grūti... Turu klēpī grāmatu un spilvenu. Kāpēc? Nezinu! Daži guļ. Arī paps. Tas labi, lai atpūšas. Uz aukstā klona salst kājas. Kaut jel ātrāk svīstu gaisma... 29. jūn. Šausmīgs elles troksnis visapkārt... Es gavilēju... Krievi atkāpās! Esam pilnīgi kaujas ugunīs. Tomēr ir tāda savāda sajūta. Gribas dzīvot... |
| Atšifrēt tekstu |
| Krājums | Autobiogrāfiju krājums |
|---|---|
| Kolekcija | Irmas Vīksniņas dienasgrāmata |
| Atslēgvārdi |
|
| Vienības | #LFK Ak 10, 1 |
