Fails
Ak10-Irmas-Viksninas-dienasgramata-01-0011
AtšifrējaIlze Ļaksa-Timinska
Pabeigts
Pārbaudīts
Izveidots2018-12-17 09:26:29
Labots2018-12-17 09:26:06
Atšifrējums30. jūn.
Masveidīga atkāpšanās. Posta, ko var. Ugunsgrēki. Līķi. Šāvieni. Vaidi. Ak, es vairs nevaru! Noliktavas deg!
Visapkārt vaimanas un raudāšana. Izeju pagalmā. Melni dūmu mutuļi veļas debesīs. Lieli, lieli... Uguns sprakšķēdama dara savu darbu. Sprāgst granātas un munīcija. Šausmīgi sprādzieni. Māja līgojas un dreb. Logi birst... Ak, kaut ātrāk beigtos... Tumsai metoties, troksnis sasniedz savu kulmināciju. Es esmu neparasti mierīga. Zemapziņā es jūtu, ka būs labi... To arī skaļi pasaku.
"Kaut nu tā būtu, meit!" viens otrs, neticēdams nosaka. Būs! Es zinu! Būs!
Naktī.
Savāds klusums. Troksnis rimis! Izeju pagalmā. Jauka vasaras nakts elpo man sejā. Ir lijis lietus. Muca pietecējusi pilna ar ūdeni. Neesmu visu nedēļu mazgājusies. Nomazgājos. Pa Brīvības gatvi (vismaz man tā liekas) brauc tanki. Jā! Šo skaņu es pazīstu! Ko tā nozīmē? Atsēžos uz atkritumu kastes un veros debesīs. Redzu ūdenstorni. Skats kā meklēdams ko klīst apkārt. Ko es meklēju? Karogu... Es zinu, ka krievi ir atkāpušies, Rīgai vajaga būt tīrai. Es meklēju sarkan-balt-sarkano karogu. Smaidu pretīm tumšām debesīm. Miegs mani ietin kā bērnugarā, garā tinamā.
"Nāc, drusciņ, nosnaudies!" mani vezdama iekšā, saka Tīra. Jā, jā... Es esmu briesmīgi nogurusi. Gulēt...
1. jūlijā.
"Dievs, svētī Latviju!" Es nevaru neko saprast. Pamazām manī atgriežas sajēga. Tikko sapņoju par šausmīgiem sprādzieniem un te... Ak, Dievs! Radio atskaņo "Dievs, svētī Latviju!"
Atšifrēt tekstu
KrājumsAutobiogrāfiju krājums
KolekcijaIrmas Vīksniņas dienasgrāmata
Atslēgvārdi
Vienības#LFK Ak 10, 1

Šī vietne izmanto sīkdatnes, lai uzlabotu lapas lietojamību un optimizētu tās darbību. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat sīkdatņu lietošanai lulfmi.lv digitālajos resursos. Uzzināt vairāk.

Tēzaurs