Fails
| Atšifrēja | Ilze Ļaksa-Timinska |
|---|---|
| Pabeigts | Jā |
| Pārbaudīts | Jā |
| Izveidots | 2018-12-17 09:27:21 |
| Labots | 2018-12-17 09:26:57 |
| Atšifrējums | kur sauc. Piebremzēju. Pāri ielai skriešus dodās Marta ar Ritu. Sveikas! Dzīvas! Ielas vidū apstājamies un saskūpstamies. Auto sirēna mūs iztraucē. Arī cilvēki skatās. Lai... Pie Operas laukuma ļaužu, tanku, automobīļu bez gala. Kustība visās ielās. Viktors ar sarkano krustu uz rokas drāžas visur cauri, es no muguras. Nevietā bremzēju, zvanu un nevaldu stūri. Braucam atpakaļ. Tagad tikai sāku just, ka neesmu kārtīgi ēdusi visu nedēļu un šodien nemaz. Uzskrienu līdz Viktoram. "Sveika un vesela!" Priecājās Miķelsona kundze. "Sveiks, Laimon!" Ar milzīgu apetīti sākam tiesāt sviestmaizes. Viktors klusē. Arī man mācas virsū savādas domas... Pieeju pie loga. Tanki, salauztas automašīnas, to daļas un apģērbu gabali mētājās uz ielas. Ielas malā svaigs kaps... Kas gan tur apglabāts? Negribot ir jādomā par tiem latviešiem, kas aizgājuši sāpju pilno ceļu... Golgātas ceļš... Saša... Arī Tu... Kur esi Tu? "Kur gan tagad ir Saša?" izsaku skaļi savu jautājumu. "Jā, Sašas vairs nav... Viena cīņa ir galā, bet... Mēs vēl esam!" skumji saka Viktors "Jā..." Manas lūpas aizver Viktora skūpsts. Tas liek man aizvērt acis. Šajā skūpstā es jūtu visas skumjas, apņemšanos dedzību, aizrautību un īstu latvieti... Zinu, ka šis skūpsts ir domāts nevis man, bet latviešu jaunatnei, kas mīl savu Tēvuzemi. Kam domāts otrs skūpsts? Man? Varbūt... Vika... Mūsu sapnis pa daļai ir piepildījies. Sveiks! Joņoju mājās. E-hei! Ernis! Hallo! |
| Atšifrēt tekstu |
| Krājums | Autobiogrāfiju krājums |
|---|---|
| Kolekcija | Irmas Vīksniņas dienasgrāmata |
| Atslēgvārdi |
|
| Vienības | #LFK Ak 10, 1 |
