Fails
| Atšifrēja | Ilze Ļaksa-Timinska |
|---|---|
| Pabeigts | Jā |
| Pārbaudīts | Jā |
| Izveidots | 2018-12-17 11:27:51 |
| Labots | 2018-12-17 11:27:37 |
| Atšifrējums | 18.nov. Jau otrais gads, kad svinam zem svešas varas 18. nov. Vai kādreiz svinēsim to brīvā neatkarīgā Latvijā? 18. novembris! Savāds satraukums. Jau agri no rīta ierodas Viktors. Esmu vēl gultā. Viktors nospēlē "Dievs, svētī Latviju." Skats velti meklē karogus. Nav! Arī Viktors pat ir ļoti sarūgtināts. Kurš latvietis gan nav par to sarūgtināts? Mēs esam kā bāru bērni tautas dziesmā. Vai tādai vajadzēja būt mums, latviešu jaunatnei? Pie Viktora svārku atloka piespraužu nacionālās krāsas. Skūpstā sakūst divas latviešu bērnu skumjas. Jauks rīts. Atnāk Marta ar Ritu. Sveiciens svētkos! Dodamies uz Brāļu kapiem. Esmu sagājušas Kurzemē pie Ventas, tās ir glāstījis Latvijas vējš un skūpstījusi Latvijas saule. Sveiciens Jums, varonīgie cīnītāji! Jau no paša rīta kapos daudz ļaužu. Un vakarā! Klusa demonstrācija! Cik jauki! Ir vēl daudz īstu latviešu, kas šeit grib smelt spēkus. Uz altāra svētā uguns nedeg kā brīvās Latvijas laikā. Tur deg mazas baltas svecītes un mūsu sirdīs šī uguns deg gaiši, gaiši... Ziedi... Nacionālās krāsas... Jūs neesiet aizmirsti, Latvijas dēli, varoņi! 30. nov. Biju pie Ritas uz vārda dienu. Diezgan jautrs noskaņojums. 22os jābūt mājās. Ak, cik jaukas debesis. Sveiks, Orion! Turies stingri! Na, na... Pie Viktora rokas klenderēju kā mazs meitēns, nemitīgi uz augšu raudzīdamās. Atā, Vika! Paldies par pavadījumu! |
| Atšifrēt tekstu |
| Krājums | Autobiogrāfiju krājums |
|---|---|
| Kolekcija | Irmas Vīksniņas dienasgrāmata |
| Atslēgvārdi |
|
| Vienības | #LFK Ak 10, 1 |
