Fails
Ak10-Irmas-Viksninas-dienasgramata-01-0016
AtšifrējaIlze Ļaksa-Timinska
Pabeigts
Pārbaudīts
Izveidots2018-12-17 11:28:08
Labots2018-12-17 11:27:52
Atšifrējums3. dec.
Viktors ir liels palaidnis! Viņš neko prātīgu negrib ar mani runāt. Vika, sargies! Skūpstīt neļaušu! Saprati?
24. dec.
Ziemassvētki... Svētvakars... Kāpēc sirdī nav tā gaišā mirdzuma, kas ir bijis citos gados? Kas aizēno to? Tikko pārnācu no baznīcas. Ak, kā es mīlu šo dievnamu. Tas varbūt tamdēļ, ka šeit esmu iesvētīta.. Daudz nedzirdēju, ko runāja mācītājs: "Miers virs zemes un cilvēkiem labs prāts"... Nemitīgi Atkārtoju šo teikumu. Vai ir labs prāts? Vai spētu piedot visu, aizmirst visu? Vai spētu? Jā... Es domāju... Nāk prātā tie laiki, kad vēl maza būdama, rakstīju vēstules Ziemassvētku vecim...Baltā bērnība... Gaišie sapņi... Viss, viss... Tas liekas tik sen, bet tik tuvs... Gaišie Ziemassvētki... Nav parastā miera dvēselē! Kāpēc nav? Kāpēc... Nemanot lūpas čukst lūgšanu: "Ak, Varenais, atdod man manu balto bērna sirdi, atdod mieru, lej spēku dvēselē"...
25. dec.
Pirmā Ziemassvētku diena... Zem eglītes kā vienmēr dāvanas! Es vēl vienmēr savējo acīs esmu maza meitene, maza palaidnīte! Ak, paldies! Kā vienmēr ierodas Viktors apsveikt svētkos! Pie tā esmu tik ļoti pieradusi... Man ir sirdī gaišs prieks par to, ka Viktors priecājās par manu dāvanu - latvisku kakla saiti! Atnāk arī Laimonis ar Rūdi. Nē, šie zēni mani mīl un stipri lutina. Ak, mīļie puikas! Kāpēc Tu, Duksi, esi noskumis?
Atšifrēt tekstu
KrājumsAutobiogrāfiju krājums
KolekcijaIrmas Vīksniņas dienasgrāmata
Atslēgvārdi
Vienības#LFK Ak 10, 1

Šī vietne izmanto sīkdatnes, lai uzlabotu lapas lietojamību un optimizētu tās darbību. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat sīkdatņu lietošanai lulfmi.lv digitālajos resursos. Uzzināt vairāk.

Tēzaurs