Fails
| Atšifrēja | Ilze Ļaksa-Timinska |
|---|---|
| Pabeigts | Jā |
| Pārbaudīts | Jā |
| Izveidots | 2018-12-17 09:30:59 |
| Labots | 2018-12-17 09:30:30 |
| Atšifrējums | vēl skaistāka par mīlestību. Un vai meitene kā draudzene nav zēna sirdij mīļāka? Duksi, es Tevi mīlu kā savu draugu. Bet kā zēnu? Es nezinu! Varbūt... Pie Tevis man ir labi. Tavi vaidi glāsta mani. Tavas rokas spēj šūpot viegli, viegli... Duksi, nebrauc! Es bieži to saku, protams pati sev! Man nav drosmes to Tev pateikt! Tas Tev būtu sāpīgi... "Duksi, Tu aizbrauksi un kļūsi varmācīgs, Tu kļūsi..." kādreiz teicu Duksim. "Nē, mana Kripata,varmācīgs un bargs būšu pret latviešu tautas spīdzinātājiem, bet par Tevi... Mīļo meitēn... Nekad. Tāpat es nespētu aizmirst mūsu draudzību, kā nespēju aizmirst mūsu dzimteni Latviju!" Paldies, Duksi! Es palikšu šeit un kalpošu savai tautai, bet Tu aizbrauksi un mēģināsi darīt tur kaut ko... - Rīt es aizbraucu... Es atnācu atvadīties... - Bet tik pēkšņi, Duksi, es neticu! - Tā ir! Kāds aizžņaudz manu kaklu. Vai tās ir asaras? Tomēr... Nē! Nē... Nē! Tas nevar būt! Duksi, nē! Rūdis saņem manas rokas savējās, sacīdams:" Meitēn, tā ir! Nāc vēl drusku parunāties. Diez kad atkal redzēsimies!" Gribas stāstīt, stāstīt... Bet jūtu tādu savādu kautrību. Dukša rokas maigi glāsta manus pirkstus. Cik šīs rokas ir stipras, spēcīgas, bet manas... Jūtu, pār vaigiem rit asaras. Nav spēka tās noslaucīt... Tās krīt... Rit... Saplīst uz Dukša stiprajām rokām. - Bet, Kripatiņ! Tā nē! Tad man ir tikai grūti... grūti aizbraukt. Tu pati man esi teikusi, ka cilvēks dzīvo tikai vīnu mūžu... Vai mana dzīvība ir labāka un vērtīgāka |
| Atšifrēt tekstu |
| Krājums | Autobiogrāfiju krājums |
|---|---|
| Kolekcija | Irmas Vīksniņas dienasgrāmata |
| Atslēgvārdi |
|
| Vienības | #LFK Ak 10, 1 |
