Fails
Ak10-Irmas-Viksninas-dienasgramata-01-0020
AtšifrējaIlze Ļaksa-Timinska
Pabeigts
Pārbaudīts
Izveidots2018-12-17 09:31:20
Labots2018-12-17 09:30:59
Atšifrējumspar tavējo?"
Šinī brīdī, ja man kāds prasītu bez domāšanas Dukša vietā atdotu savu dzīvi.
Jūtu, ka Dukša roka, kas ir aplikta man ap pleciem, drusku dreb. Pieglaužos pie Dukša pleca. Tā vienmēr ir labi. Arī šoreiz drīz vien apmierinos. Klusējam. Bet tā jau tas ir vienmēr tādos brīžos. Nekad daudz neesam runājuši. Atnāk arī Viktors, Laimonis un Mizonis. Viktors iedod Rūdim savu dienas grāmatu (jaunu), lai tur atzīmētu visu svarīgo. Jau dažas nedēļas atpakaļ nopirku latviskā veikalā mazas koka tupelītes. Uz vienas uzrakstu "Irma" (Kripata ir par garu), uz otras "Duksim". Ejam Rūdi pavadīt. Laimonis visu laiku čalo.
- Rūdi, šis jau nebūs pēdējais vakars. O, tādu vēl būs daudz, saka Laimonis.
"Noteikti!" nosaka Rūdis, x bet jūtu viņa balsij savādu pieskaņu. Arī man asaras aizmiglo acis. Atvadāmies. Norunāju, vēl rīt aiziet parunāties uz kazarmēm.
“- Ar tām, kad Tavi zābaki ir noplīsuši pārnāc atpakaļ!" saku un iespiežu Dukša saujā tupelīšu pāri.
"Vakaros, kad Tev ļoti gribēsies būt mājās, te dzimtenē, būt pie saviem draugiem, tad uzvelc tās kājās un es domāju, ka Tev tad neviens ceļā nestāsies!"
- ”Mīļs, mīļs paldies!" klusu nosaka Duksis, turēdams manu roku savējā: Balss intonācija, izsaka to, ko saka sirds. Es to saprotu. Sveiks, Duksi! Gaidi rīt!
Atšifrēt tekstu
KrājumsAutobiogrāfiju krājums
KolekcijaIrmas Vīksniņas dienasgrāmata
Atslēgvārdi
Vienības#LFK Ak 10, 1

Šī vietne izmanto sīkdatnes, lai uzlabotu lapas lietojamību un optimizētu tās darbību. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat sīkdatņu lietošanai lulfmi.lv digitālajos resursos. Uzzināt vairāk.

Tēzaurs